Reiz tālu no Īrijas, ne tik sensenos laikos dzīvoja tauta, kura pēc dabas bija ļoti tīrīga, kura katru sestdienu gāja pirtī. Mošķi radīja apstākļus, ka daļai no tautas nācās aizbraukt aiz trejdeviņām zemēm. Pārsvarā visi  atbraucēji  jaunajā zemē sāka strādāt un dzīvoja  laimīgi. Lai arī dzīves apstākļi vairāk vai mazāk bija ļoti labi, tomēr vienas lietas tīrīgajai tautas daļai pietrūka.

Jau vairākus simtus gadu Īrijā 23. un 24.  jūnijā vairs nesvin vasaras saulgriežu svētkus, un tā nav brīvdiena, kā tas ir Latvijā. Līdz ar to latvieši, kuri dzīvo un strādā šeit, Īrijā, sestdien, 19. jūnijā dažādās vietās pulcējās ap lielākiem un mazākiem ugunskuriem, lai ielīgotu vasaru. Principā to varētu nosaukt par to pašu Līgošanu vai Jāņošanu, tikai pēc Īrijas laika. Nenoliedzami, lielākais Jāņu ugunskurs Īrijā tika aizdegts sesdienas vakarā vienā no ierastajām svinēšanas vietām Rathbeggan Lakes netālu no Dublinas.

Maija pēdējā dienā restorānā „Admiral”, Dublinā notika Latvijas un Īrijas latviešu uzņēmēju tikšanās. Pasākuma ierosinātājs bija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Pēteris Elferta kungs. Pasākuma idejas pamatā ir Latvijas uzņēmēju Īrijā kluba dibināšana. Pirmais šāda veida neformālais forums - latviešu tikšanās ar latviešiem uzskatāms par izdevušos. Vairāk kā 20 tautiešu bija atsaukušies iespējai apmainīties ar pieredzi, un nodibināt jaunus biznesa sakarus.

Kā jau katru gadu maijā, arī šogad Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pārvalde Lielbritānijā rīkoja Sinodi un Draudžu dienu. Jau trešo gadu tur laipni tiek ielūgti pārstāvji no Īrijas latviešu draudzes. Līdz ar to no 21. līdz 24. maijam Daugavas Vanagu fonda īpašumā „Straumēni” viesojās mācītājs Uģis Brūklene ar kundzi Harinu un pārstāvji no Īrijas latviešu draudzes.

Tas, ka tūkstoši un vēlreiz tūkstoši latviešu šodien ir spiesti pamest dzimteni, lai dotos darba meklējumos ir fakts. Fakts ir arī tas, ka viņi nedodas naudas meklējumos, bet gan darba meklējumos. Atstāsim maliņā tos iemeslus, kādēļ tas notiek, un aplūkosim šo pasākumu mazliet no citas puses. Lai kā arī būtu, pārsvarā visi, kas lasa šo rakstu ir latvieši, vai arī nāk no Latvijas. Visi - un tas arī ir fakts - vēlas palīdzēt Latvijai. Cits dod padomus, lai būtu gudra un cita valdība, kāds būvē vai atjauno īpašumus no šejienes, vēl kāds pavisam klusi aizskaita naudu konkrētai lietai, konkrētiem cilvēkiem - mātei, tēvam, kādam no Latvijā palikušajiem.

Vairāk nekā 150 hokeja fani sestdienas vakarā pulcējās pierastajā hokeja tusiņa vietā Dublinā, bārā Living Room. Diemžēl slovāku bāra administrācija šoreiz nebija savu uzdevumu augstumos, un hokeja spēli starp Latvijas un Šveices izlasēm varēja vērot uz mazā ekrāna. Latviešu skatītāji protams skaļi pauda savu neapmierinātību un jau pēc pirmā perioda viena latviešu daļa devās uz kādu citu tuvējo bāru, kur it kā varēšot skatīties labākas kvalitātes hokeja pārraidi, cits pulciņš uz kādu dzīvokli centrā, kur kādam latviešu puisim ir labs interneta pieslēguma ātrums. Vēl citi latvieši noorganizēja skatīšanos kādā Austrālijas bārā, kur latviešu faniem laipni tika atvēlēti vismaz trīs televizori. Un, protams, alus neierobežotā daudzumā.

Latviešu biedrības Īrijā teātra studija Cita Bedre sadarbībā ar Studio Nr.6 sestdienas vakarā bija uzaicinājusi latviešu sabiedrību uz Teātra dienām veltītu pasākumu, kura nosaukums bija „13. rindā 13. vietā”. Kamerteātra gaisotnē teātra studija izpildīja fragmentus no saviem iestudējumiem „Skroderdienas Silmačos” un no pagājušajā gadā kupli apmeklētās Annas Rancānes lugas „Nu riktīgs seriāls”. Jaunums – tika parādīts fragments no Austrālijas latvieša Ulda Siliņa lugas “Vēstules no dzimtenes”. Pilna lugas pirmizrāde tiek plānota šī gada 30.oktobrī Dublinā, Ballymon teātrī.

Visā pasaulē 21.martā atzīmē Starptautisko pretrasisma dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija  (ANO) ir ieteikusi šo datumu kā atceres dienu 1960. gada aparteīdam Dienvidāfrikā, Sharpevillā, kur demonstrācijā tika nogalināti 69 cilvēki.  Šogad šajā laikā visā ES aptuveni 21 tūkstotis cilvēku ir kopā dažādos pasākumos, lai veicinātu vienlīdzību. Arī Dublinā 23. martā Eiropas nedēļas pret rasismu ietvaros UCD notika “Show Racism the Red Card” pasākums skolēniem un jauniešiem. Pasākumu atklāja Īrijas integrācijas ministrs John Curran.

20. martā Dublin Institute of Technology (DIT) trešā Austrumeiropas biznesa foruma ietvaros notika seminārs, kā iegūt finansiālu atbalstu dažādām vietējām un arī starptautiskām sociālām idejām. Šo bezmaksas semināru, kurš pats par sevi jau ir Eiropas Savienības (ES) atbalstīts projekts, organizēja Krievijas – Īrijas iniciatīvas centrs IREC. Galvenā semināra ideja bija izskaidrot un parādīt iespējas, lai veiksmīgi pieteiktos valsts un ES finansējumiem un dažādiem grantiem.

Tie latvieši, kuru ģimenēs Īrijā aug līdz 10 gadu un mazliet vecāki bērni, pēc zināma šeit nodzīvota laika novēro, ka bērniem pavisam nemanāmi šad un tad aizmirstas latviski vārdi, nosaukumi, cipari. Rakstot pazūd garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Dzīvojot angliski runājošā vidē tā ir normāla parādība. Tomēr vecāku vēlēšanās, lai viņu bērns pareizi runātu un gramatiski pareizi rakstītu latviski, ir saprotama un atzīstama.