Ir pēdējais brīdis pirms Ziemsvētkiem - Kristus Piedzimšanas svētkiem. Esam iegājuši 4. Adventa nedēļā. Daudzi no mums ilgojas pēc brīvdienām, svētku pasākumiem un dāvanām. Visi veikalu skatlogi, žurnālu lappuses un bērnu vēstules „Ziemsvētku vecītim” mudina sarūpēt dāvanas saviem mīļajiem. Tirgotājiem ir „treknais mēnesis”. Bet kāpēc tad mēs domājam iepriecināt savus tuviniekus, savus darba kolēģus un pat tos, par kuriem neesam tā īsti atcerējušies pārējā gada laikā? Vai tas ir tikai ieradums?

Ir iedegta trešā svecīte Adventa vainagā. Skatoties uz dzīvo, gaisīgo un reizē tik dziļo uguntiņu, tik daudzreiz pieķeram savu dvēseli iegrimstam pārdomu dziļumos par sevi, tuviniekiem un turpmāk ejamo ceļu. Gluži kā sveces liesmai ir nepieciešamība tiekties uz augšu, tā cilvēka dvēselei ir nepieciešamība tiekties uz savu Radītāju. Lai kā kādreiz cilvēks apšaubītu Dieva kā Personas esamību, mūsu dvēselei ir tieksme meklēt savas esības Avotu, uzdevumu un mājas.

Ar baltu sniegu ir iesācies Adventa laiks Īrijā. Daudziem šī sniega uzsnigšana sagādāja lielu prieku. Netīrie dubļi un nepatīkamā tumsa mums vairs netraucē. Arī simboliski Baltā krāsa norāda uz prieku, grēku piedošanu un svētumu. Tas labi saskan ar to, kam velta uzmanību Otrajā Adventa nedēļā. Otrajā nedēļā tiek dziļāk meditēts par Dieva darbu pie mums ikdienā.

Vārds „advente” ir atvasināts no latīņu vārda „advenio”, kas latviešu valodā nozīmē „tuvoties”, „atnākt”, „ierasties”, uzsverot šādas nākšanas steidzamību. Tas ir saistīts ar Jēzus Kristus dažādajām nākšanām cilvēka dzīvē, lai dotu iespēju mūžīgajai dzīvei. Lai varētu labāk izteikt Adventa nozīmi un būtu fiziski skatāms simbols, ir paradums vīt vainagu no mūžzaļajem augiem (skujām, efejām u.c), kurš kā aplis simbolizē mūžību, bet zaļā krāsa dzīvību.

Nāc ar mani zemi art, Nāc ar mani maizi ēst, Puķes sēt un bērnus gaidīt. Nāc ar mani bēdu noburt, Kopā mosties, kopā nogurt. Nāc ar mani - es ar tevi. /M. Kuliņa/

Tēvs ar māti sarājās, Pirtī malku skaldīdami. Tēvs grib dēlu arājiņu, Māte meitu malējiņu. Tēvs māmiņu uzvarēja, Tēvam bija arājiņš. /Latv. t. dz./

Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība. /Ps 127:3/ Latviešu luterāņu draudze Īrijā un mācītājs Uģis Brūklene ar ģimeni sirsnīgi sveic Ilzi un Vitautu Barkus ar meitiņas piedzimšanu!

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis, Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet. No nedienām, no salta dzīves vēja Šo mazo dvēselīti sargājiet! / Kornēlijā Apškrūma /

Ja Kāds zied, tad pie Viņa atnāk kāds, kurš Dzied. Un tad jau tas ir Koris, kad visas Pasaules puķes ziedot Dzied. /Livars Janovskis/

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt, Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida, Cik tīru spēsi viņu nosargāt, Cik spēsi dot no sava mīļā smaida. Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt, Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida. Tev vajag viņā spēku iepotēt, Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu. /I.Ziedonis/