Ja jums nepieciešama konsultācija juridiskajos jautājumos, piemēram, lai saprastu, vai ir vērts griezties tiesā, palīdzību bez maksas sniegs Free Legal Advice Centre (FLAC) juristi. FLAC ir juridiska labdarības organizācija, kas nodrošina iespējas nepieciešamības gadījumā vērsties tiesā, kā arī sniedz juridisko informāciju sabiedrībai. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta palīdzība - juridiskā informācija un konsultācijas, tomēr šie juristi nepārstāvēs jūs tiesā.

Ekonomiskajai krīzei ir arī pozitīvās puses. Lai cik dīvaini tas izklausītos, tomēr tā liek daudziem atgriezties pie pārbaudītām vērtībām. Zaļajā salā, kura ir pieredzējusi galvu reibinošu izaugsmi, pateicoties krīzei sāk atjaunoties "mazdārziņu kustība". Vēsture liecina, ka 1940. gadā Īrijā tā ir bijusi ļoti populāra, toreiz visā valstī bija vismaz 40000 mājsaimniecību, kas īrētā zemes pleķītī audzēja dārzeņus, puķes un augļus savām vajadzībām.

Pašlaik pensionēšanās vecums Īrijā ir 65 gadi, bet jau ar 2014.gadu to sāks palielināt, tuvāko apmēram 20 gadu laikā paaugstinot līdz 68 gadiem, liecina jaunais Sociālo un ģimenes lietu ministrijas prezentētais Pensiju plāns (National Pensions Framework). Saskaņā ar plānu, tuvākajā laikā visiem strādājošajiem Īrijā, kas vecāki par 22 gadiem, būs jāmaksā nodevas pensiju fondam apmēram 4% apmērā no saviem ienākumiem, bet vēl 2% pensiju fondā iemaksās darba devējs.

Šoreiz pievērsīsimies Īrijas latviešu neizsmeļamajai tēmai, proti, pastāvīgā iedzīvotāja statusam attiecībā pret mūsu dzimteni. Kā zināms, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, ja šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā.

Pēdējā laikā daudzkārt saņemam informāciju, ka ārzemniekiem Īrijā tiek atteikts izmaksāt ar likumu noteiktos sociālos pabalstus. Katram, kurš uzskata, ka atteikums ir nepamatots, ir tiesības to pārsūdzēt, iesniedzot apelācijas prasību. Sociālās labklājības dienesta Apelācijas birojs darbojas neatkarīgi no Sociālo un ģimenes lietu departamenta. Tā mērķis ir nodrošināt neatkarīgu, jebkuram pieejamu un taisnīgu lietas izskatīšanu attiecībā uz tiesībām saņemt sociālās labklājības maksājumus, kā arī sniegt minēto pakalpojumu ātri un pieņemamā veidā.

Īrijā līdztekus valsts iestādēm un organizācijām pastāv tūkstošiem dažādu nevalstisku organizāciju, kas sniedz palīdzību iedzīvotājiem dažādos gadījumos. Neskatoties uz krīzes apstākļiem, valsts joprojām piešķir dotācijas šīm organizācijām dažādu shēmu ietvaros. Piemēram, šobrīd sabiedriskās organizācijas, kas sniedz ģimenes konsultāciju pakalpojumus, var pieteikties uz Ģimenes atbalsta aģentūras (Family Support Agency - FSA) finansējumu 2010. gadam.

Vientuļo vecāku pabalsta (One Parent Family Payment) likme tiek samazināta, bet par katru apgādībā esošu bērnu - palielināta, liecina Sociālo un ģimenes lietu ministrijas sniegtais skaidrojums par 2010. gada valsts budžetu. Tādējādi vecākam, kas viens pats audzina bērnu(s), 2010. gada valsts budžets lielas izmaiņas neienesīs.

Bērnu pabalsta (Child Benefit) likme katram bērnam tiek samazināta par 16 € mēnesī, liecina Sociālo un ģimenes lietu ministrijas sniegtais skaidrojums par 2010. gada valsts budžetu. Bērnu pabalsta likme atgriežas 2006. gada līmenī - par pirmo un otro bērnu pabalsts būs 150 € mēnesī, bet par katru nākamo bērnu 187 €.

Vairāk nekā 750000 cilvēku, kuri saņem iknedēļas sociālās labklājības maksājumus pastā, tagad var izmantot pakalpojumu, kas ļauj ērti apmaksāt mājsaimniecības rēķinus. Sociālo un ģimenes lietu ministre Mary Hanafin pagājušajā nedēļā prezentēja "šo bezmaksas, viegli lietojamo pakalpojumu Household Budgeting, kas paredzēts tiem, kas saņem sociālās labklājības maksājumus ar sociālo pakalpojumu karti pasta nodaļās, un vēlas pārvaldīt savu naudu."

Tā kā pēdējos gados tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir devušies darbā uz ārvalstīm un Latviju sauc tikai daļēji par savām mājām, arvien biežāk portālā www.bernunami.lv tiek saņemti šādi jautājumi: „Dzīvoju ārzemēs (visbiežāk Lielbirtānijā un Īrijā, retāk Vācijā, Itālijā vai citā Eiropas valstī). Vēlos adoptēt bērnu no savas dzimtenes, Latvijas. Vai tas maz iespējams?” Kas ir šie emigrējušie tautieši – Latvijas iedzīvotāji vai ārzemnieki un kā viņiem adoptēt bērnu no Latvijas?