Nākamnedēļ stāsies spēkā jaunās paaugstinātās pensiju likmes un vairāku iknedēļas sociālo pabalstu pieaugums, kas tika noteikts 2019. gada budžetā, ziņo Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departaments. Šī gada budžetā tika iekļauti papildus 362 miljonu eiro izdevumi sociālās labklājības jomā, tādējādi kopējie valsts izdevumi šajā jomā ir 20,5 miljardi eiro gadā.

Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departaments veicis pirmos pārrēķinus pensionāriem, kuriem pēc 2012. gada tika piešķirta mazāka pensijas likme nekā maksimālā, un lielākā daļa no šiem pārrēķiniem ir par labu pensionāriem, ziņo departamenta Preses dienests. Pagājušajā nedēļā tika pabeigti pārrēķini 13138 personām, un no tiem 86% (978) maksājuma summa ir palielināta un 14% saglabāta esošais pensijas lielums.

Latvijas Valsts prezidents 14. novembrī ir izsludinājis Diasporas likumu, kas, cita starpā, paredz iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā un iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kā arī iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju.

Politiķi sagaida Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumus pensiju jautājuma regulējumam Diasporas likumā. Diasporas likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi par šo jautājumu. Piemēram, deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātas pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu.

Īrijas valdība ir apsolījusi, ka līdz 2022.gadam tiks izveidots jauns pensiju plāns personām ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni, raksta Independent.ie. Sociālās aizsardzības ministre Regina Doherty solīja, ka jaunā pensionēšanās shēma vairs netiks aizkavēta un izklāstīja, kā ilgi gaidītā automātiskas iekļaušanas pensiju shēma varētu darboties.

Sociālās aizsardzības ministre Regina Doherty nākusi klajā ar nozīmīgu valsts (uz iemaksām balstītas) pensijas reformu. Izmaiņas ietekmēs tikai tos cilvēkus, kuri 66 gadu (valsts pensijas) vecumu ir sasnieguši pēc 2012. gada 1. septembra. Izmaiņas attiecas uz divām lietām.

Politiskā līmenī aktualizējoties remigrācijas jautājumam, viena no diasporas grupām, kas izrāda vislielāko gatavību atgriezties Latvijā pavisam, ir Eiropas valstīs strādājošie pirmspensijas vecuma cilvēki. Līdz šim remigrācija tiek apsvērta tikai darbaspēka trūkuma un demogrāfisko izaicinājumu kontekstā. Taču Eiropas Latviešu apvienības (ELA) veikta aptauja liecina, ka pensijas vecuma cilvēki atgriežoties var Latvijā, īpaši reģionos, dot finansiālu un nemateriālu pienesumu.

Latvijas valstspiederīgie brieduma gados, kas dzīvo ārvalstīs un apsver, vai pensionējoties atgriezties Latvijā vai palikt ārzemēs, šī ir aptauja jums! Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina pirmspensijas vecuma cilvēkus piedalīties aptaujā, kuras mērķis ir atvieglot ārvalstīs mītošo senioru atgriešanos Latvijā.

Īrijā strādājošajiem no 20 gadu vecuma nāksies šķirties no 5% algas, kad tiks uzsākta strādājošo bez profesionālajām pensijām automātiska uzņemšana papildus pensijas uzkrājumu sistēmā, ziņo Independent.ie. Saskaņā ar jaunu obligāto shēmu paredzams, ka, lai palielinātu darba ņēmēju pensijas, otri 5 % būs jāiemaksā arī darba devējiem.

Anglijā strādājošais Valdis Melnis pirms kāda laika nolēma savu privāto pensiju uzkrājumu pārskaitīt uz Latviju. Lai gan process sākotnēji nešķita viegls, viņš uzskata, ka Latvijā privāto pensiju iemaksu sistēma ir cilvēkam krietni draudzīgāka. Septiņus gadus Anglijas naftas ieguves un pārstrādes industrijā strādājošais Valdis Melnis paguvis diezgan labi izprast, kā darbojas Lielbritānijas nodokļu un arī pensiju sistēma.