Rūpniecības produkcijas ražošana šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ņemot vērā sezonālās svārstības, eirozonas 15 valstīs ir palikusi nemainīga, bet 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pieaugusi par 0,1%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Salīdzinoši maijā bija vērojams kritums attiecīgi par 1,8% un par 1,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, ražošana ir samazinājusies 15 eirozonas valstīs - par 0.5 % , 27 ES dalībvalstīs – par 0.3 %.

Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat publicējis jaunākos datus par rūpniecības produkcijas ražošanu ES. Kā liecina Eurostat dati, maijā, salīdzinot ar aprīli, visā eirozonā ražošana ir samazinājusies par 1,9%, bet kopumā Eiropas Savienībā – par 1,4%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju ražošanas apjomi ir samazinājušies piecpadsmit eirozonas valstīs par 0,6%, bet 27 ES valstīs – par 0,5%. 2008. gada maijā pieejamie dati par ES dalībvalstīm liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražošana samazinājusies 18, bet pieaugusi tikai 3 valstīs – Īrijā par 13,3%, Bulgārijā par 3,3% un Rumānijā par 0,5%. Latvijā ražošanas apjomu samazinājums ir par 5,6 %, viens no lielākajiem kritumiem ES.

Šī gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no starptautiskās lidostas “Rīga” bija devušies uz Londonu. Uz kaimiņsalas galvaspilsētu lidojuši 145947 pasažieri, kas ir 9% no kopējā pasažieru skaita. Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā bija Dublina - 102279 pasažieri jeb 6,6% no kopējā skaita. Trešajā vietā ir Berlīne - 96303 pasažieri jeb 6,2% no kopējā skaita, ceturtajā vietā Stokholma - 90792 pasažieru (5,8%), piektajā vietā Kopenhāgena - 78166 pasažieri (5%). Šā gada pirmajā pusgadā starptautiskajā lidostā “Rīga” apkalpoti 1659185 pasažieri, kas ir par 17,4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā.

Pēc Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā datiem, 2008. gada pirmajos sešos mēnešos 278 bērniem ir piešķirts Latvijas Republikas personas kods. Jāpiebilst, ka šis skaitlis precīzi neatspoguļo Īrijā latviešu ģimenēs dzimušo bērnu skaitu, jo var gadīties, ka bērns ir piedzimis 2007. gadā, bet personas kods tiek pieprasīts tikai šogad. Kā arī bieži vien vecāki izvēlas saviem bērniem kārtot Īrijas nevis Latvijas pilsonību. Pēc Latvijas vēstniecības Īrijā datiem, kopš 2005. gada Latvijas Republikas personas kodus ir saņēmuši 1010 bērni.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia mājas lapā pieejami dati par pētījumu, kurā noskaidrots, ko latviešiem nozīmē Jāņi un Līgo svētki un kā viņi tos svinēs. Regulārās OMNIbusa aptaujas ietvaros laikā no 2008.gada 28. maija līdz 3. jūnijam tika aptaujāti 510 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5 % iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

Lai arī šodien Latvijā līst kā pa Jāņiem, jācer, ka šodienas pašām populārākajām gaviļniecēm – Līgām tāds nieks kā lietus nespēs sabojāt svētku prieku. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzē pieejamā informācija liecina, ka šodien vārda dienu svinēs pavisam 10 819 Līgas. 1891 šī vārda īpašniece dzīvo Rīgā, 887 - Rīgas rajonā, bet nākošais Līgām bagātākais ir Cēsu rajons, kur dzīvo 513 šodienas gaviļnieces. Atļaušos atgādināt visiem līgotājiem, ka šie ir ne tikai saulgriežu svētki, bet arī vārda dienas gan Līgām, gan Jāņiem. Latvijā rīt vārda svētkus svinēs arī 62 897 Jāņi, 6289 no tiem dzīvo Rīgā, 5263 – Rīgas rajonā, bet 2871 – Cēsu rajonā. Pirms došanās svinēt svētkus, neaizmirstiet sarūpēt pa kādai mīļai dāvaniņai arī gaviļniekiem Līgai un Jānim!

Īrijas Economic and Social Research Institute (ESRI) publicējis jauna pētījuma rezultātus, kas liecina, ka nesaktoties uz to, ka arvien lielāks skaits sieviešu iekļaujas darba tirgū, vēl joprojām viņas veic lielāko daļu mājas darbu, informē RTE. Šo pētījumu institūtam pasūtīja Equality Authority (Vienlīdzības padome), kas uzskata, ka nepieciešams mainīt valsts politiku, lai vīrieši varētu vairāk piedalīties mājas darbu veikšanā, ieskaitot rūpes par bērniem.

Statistika liecina, ka Īrijas iedzīvotājiem nākas par pārtikas precēm tērēt par trešdaļu vairāk naudas, nekā pircējiem Ziemeļīrijā. National Consumer Agency (NCA) veikusi pētījumu, kura rezultāti liecina, ka fasētie produkti blakus valstī maksā par 31% lētāk, nekā šeit. Nedaudz mazāka ir cenu starpība lielveikalu firmas produktiem, bet NCA vadītāja Ann Fitzgerald uzskata, ka cenas ir tik augstas dēļ konkurences trūkuma starp lielveikaliem. Aģentūra pētijumā apsekoja Tesco, Dunnes Stores un Lidl lielveikalus abās robežas pusēs.

Latvijas masu mediji ir publicējuši GE Money Bank veiktā pētījuma rezultātus. Tajā aplūkots biežākais randiņu scenārijs un vidējās cenu kategorijas restorāni deviņās valstīs. Rezultāti ir visnotaļ interesanti. Ja pieņem, ka klasiskais variants sevī ietver kino un vakariņas, tad Latvijas vīrieši uz randiņiem var atļauties iet aptuveni sešas reizes mēnesī, kas ir četras reizes retāk nekā īri, kas uz randiņiem var atļauties doties vidēji 26 reizes mēnesī. Tas gan pie nosacījuma, ka šim nolūkam tiek tērēta visa mēnešalga.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde šodien publiskojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2008. gada 1. ceturksni. Apsekojums ietver vecuma grupu no 15 līdz 74 gadiem. Kopumā valstī 2008. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 1137,8 tūkst. cilvēku (63,3% no iedzīvotāju kopskaita konkrētajā vecuma grupā). Šajā periodā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 51,1 % un 48,9 %.