Latvijas valsts simtgades svinībās, kas notika 17.novembrī Mansion House Dublinā, pavisam nedaudz ir ieskatījusies arī Baltic-Ireland.ie radošā TV grupa Piektais novads. Jāatzīstas, ka šis video tapis vien tāpēc, lai notikumu iemūžinātu un saglabātu grupas arhīvos. Taču tas nebūt nenozīmē, ka Piektais novads to vēlētos noglabāt dziļi plauktā. Noteikti ne, un tāpēc laipni aicinām kaut nedaudz ieskatīties svētkos.

Sarīkojumiem bagātā valsts svētku nedēļas nogale Īrijā ir izskanējusi ar sirsnīgām dziesmām un dzejām. Ir izdejotas skaistākās latviešu tautas dejas un sacīti vismīļākie novēlējumi Latvijai. Mēs esam centušies sarīkot svētkus sev un saviem draugiem un ģimenēm, vienojošies lūgšanās un ieklausījušies, ko saka mūsu katra sirdsbalss. Mēs esam svinējuši kopā un katrs atsevišķi, mēs esam arī ignorējuši un dusmojušies, bet mēs neesam bijuši vienaldzīgi.

Sestdienas pēcpusdienā Killicomaine Community centra zālē (Portadown, Ziemeļīrijā) bija pulcējušies skolas “Zīļuks” bērni, vecāki un viesi, lai kopā svinētu Latvijas simtgadi. Bērni kopā ar skolotājām bija sagatavojuši sirsnīgu koncertu. Skanēja bērniem mīļas dziesmas. Vecāki priecājās kopā ar bērniem. Mēs varam būt lepni, ka spējam saglabāt savu dzimto valodu un svinēt kopā svētkus.

Portāls tikko ir saņēmis stāstījumu par Latvijas dzimšanas dienas svinībām salas dienvidos. To mums ir atsūtījusi Daina Škurova. Limerikas un apkārtnes latvieši savu svētku pasākumu rīkoja vakar, 18.novembrī, Newport Community Centre, Clonbealy, Newport, Co Tipperary un ir gandarīti par paveikto. Organizatori atzīstas, ka svētku sajūtu noteikti ir radījuši gan sev, gan ikvienam, kas apmeklēja valsts svētku sarīkojumu.

Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ), kuras sastāvā ietilpst liela daļa Zaļās salas latviešu nedēļas nogales skoliņu, savu pasākumu rīkoja tieši 18.novembrī. Skoliņas te neesmu pieminējusi nejauši, jo tieši bērni bija galvenie, kas uzstājās Latvijas simtgadei veltītajā svētku koncertā. Sarīkojums notika Dublin City Hall zālē un norises ilguma ziņā tas patiešām bija garākais no visiem valsts svētku pasākumiem Īrijā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) Kristus apvienotās draudzes dievkalpojums notika svētdien, 18.novembrī St.Finian’s Church Dublinā. Šoreiz tas bija īpašs, jo šoreiz Latvijas vārds te izskanēja biežāk un svinīgāk. Šoreiz dievkalpojumu papildināja kora "LA’IR" skanīgās dziesmas un Leinsteres Latviešu kultūrizglītības asociācijas (LLKIA) “Dzintars dzintarā” dramatiskās kopas lasītā dzeja.

17.novembra pēcpusdienā Latvijas simtgadi svinēja arī Galvejas latvieši. Un ne tikai Galvejas. Šurp bija atbraukuši latvieši arī no citām Īrijas pilsētām un pat no Latvijas. Pasākuma galvenajiem vaininiekiem Dinai un Guntim Bergholciem bija izdevies sarīkot ļoti latvisku pasākumu. Sarīkojuma apmeklētāja no Jūrmalas saka: “Dīvaini, bet šeit Īrijā es jūtos vairāk piederīga Latvijai, kā mājās.”

Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotais svinīgais pasākums par godu Latvijas valsts simtgadei ar nosaukumu “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” 17.novembrī notika Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”. Kā zināms rezidences īpašnieki drošības apsvērumu dēļ te ļauj rīkot pasākumus maksimāli 100 dalībniekiem, tāpēc piedalīties varēja tikai tie, kas bija pieteikušies iepriekš un saņēmuši ielūgumus. Tiesa, lai svētku sajūta būtu visiem, projām neviens netika raidīts.

Portāls Baltic-Ireland.ie šajā nedēļas nogalē jūs iepazīstinās ar virkni simtgades pasākumu, kas šodien un rīt notiek Dublinā, Galvejā un Limerikā. Tās rīko gan Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) kopā ar Latviešu pārstāvniecību Īrijā (LPĪ), gan Īrijas latviešu Nacionālā padome (ĪLNP), arī citas sabiedriskās organizācijas Zaļajā salā un abas latviešu kristīgās draudzes Īrijā.

11. novembrī Dublinā, Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) nedēļas nogales skolā “Saulgriezīte” tika godināti divi mūsu Latvijas Valstij tik svarīgi notikumi. Ar īpaši sagatavotu pasākumu atzīmējām gan Lāčplēša dienu, gan Latvijas Republikas proklamēšanas simto gadadienu. Šajā Latvijas svētku sezonā rosinājām mūsu skolēnus izprast viņu latviskās saiknes un piederību.