Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1684 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,3%, sasniedzot 1758 eiro.
Sociālās aizsardzības ministre Heather Humphreys ir paziņojusi, ka jauno likumprojektu Social Welfare (Miscellaneous Provisions) Bill 2024 ir pieņēmušas abas parlamenta palātas un tagad tas tiks iesniegts prezidentam parakstīšanai, vēstī www.gov.ie. Likumprojekts paredz gan jaunas, uz izpeļņu balstītas pabalstu sistēmas izveidi Īrijā, kas nodrošinās, ka cilvēki ar spēcīgu nodarbinātības vēsturi, zaudējot darbu, varēs saņemt paaugstinātus pabalstus, gan arī izmaiņas PRSI iemaksu sistēmā.
Šonedēļ parlamentā tiks iesniegti tiesību akti, kas paredz darba meklētāju pabalstu maksājumus saistīt ar nodarbinātības vēsturi, ziņo Independent.ie. Sociālās aizsardzības departamenta paziņojumā teikts, ka ar darba meklētāju iepriekšējo algu saistītais pabalsts pielīdzinās Īriju citām ES valstīm, un nodrošinās, ka cilvēki ar stabilu darba stāžu, kļūstot par bezdarbniekiem, saņems paaugstinātus pabalstus.
Saskaņā ar karjeras portāla IrishJobs jaunāko pētījumu gandrīz divas trešdaļas profesionāļu uzskata, ka viņu pašreizējā alga neatspoguļo viņu prasmes, kvalifikāciju un pieredzes līmeni, raksta RTE. Algu un prēmiju apsekojums liecina, ka 63% strādājošo nav iespēju regulāri vienoties ar darba devēju par algu palielināšanu.
Ar jaunajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas. Ceturtdien plenārsēdē Eiropas Parlaments (EP) ar 427 balsīm “par”, 79 — “pret” un 76 deputātiem atturoties pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem atalgojuma noteikšanā turpmāk būs jāievēro dzimumneitrāli kritēriji un jāizmanto dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas.
Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem, iztikas minimuma atalgojums jeb Living Wage nākamajam gadam paliek nemainīgs, ziņo RTE. Šī aprēķinātā atalgojuma lielums var tikt mainīts atkarībā no dzīves izmaksu un nodokļu svārstībām. Aprēķinus veic Living Wage Technical Group (LWTG), ko vada Vincentian Partnership for Social Justice (VPSJ) un kurā ir iekļauti pētnieki un akadēmiķi no St Vincent de Paul, Nevin Economic Research Institute, SIPTU, Social Justice Ireland, TASC un Unite.
Šodien ir pēdējā diena, kad darbojas šī gada 26.martā ieviestā Pagaidu algu subsidēšanas shēma Temporary Wage Subsidy Scheme (TWSS), jo ar 1.septembri tā tiek nomainīta ar Nodarbinātības algu subsīdiju shēmu jeb Employment Wage Subsidy Scheme (EWSS). Jaunā subsīdiju shēma darbosies līdz 2021.gada 31.martam un tā ļaus darba devējiem saņemt algu subsīdijas plašākam darbinieku lokam, tostarp jauniem darba ņēmējiem un sezonas darbiniekiem, raksta RTE.
Ieņēmumu dienests (Revenue) ir sācis sazināties ar visiem darba devējiem, kas ir izmantojuši Covid-19 pagaidu algu subsīdiju shēmu, lai pārbaudītu, vai tie atbilst nosacījumiem un nodrošinātu, ka shēma netiek izmantota nepamatoti, vēstī The Irish Times. Dienests veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pareizi pieprasa finansējumu saskaņā ar shēmu, kas valstij līdz pagājušajai nedēļai bija jau izmaksājusi 1,59 miljardus eiro.
Valdība veikusi izmaiņas Pagaidu algu subsīdiju shēmā (TWSS), kas tika ieviesta 26. martā ar mērķi nodrošināt finansiālu atbalstu atbilstīgajiem darbiniekiem gadījumos, kad darba devēja uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija, ziņo www.gov.ie. Shēmas mērķis ir saglabāt uzņēmumu dzīvotspēju, radīt iespēju neatlaist darbiniekus un saglabāt saikni starp darba devēju un darba ņēmēju.
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,8% darba ņēmēju, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 116 tūkstoši jeb 14,4% darba ņēmēju 2019.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 16,9% darba ņēmēju.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie