Dublinas uzņēmumu aptaujā ir konstatēts, ka apmēram 90% no to darbiniekiem šogad ir saskārušies ar algu samazinājumu vai samaksas iesaldēšanu, informē RTE. Dublinas Tirdzniecības palātas locekļi uzskata, ka valsts sektorā jādara tas pats.

Īrijas valdība vidēji katram valsts sektora darbiniekam piedāvās samazināt par 6000€ gadā atalgojumu un pensiju maksājumus, izmisīgi mēģinot budžetā ieekonomēt 2 miljardus eiro, informē Independent.ie. Reāla algas samazināšana attieksies tikai uz augstāk apmaksātajiem valsts sektora darbiniekiem, ņemot vērā arodbiedrību pretestību pret vispārēju algu samazināšanu.

Vidējai īru mājsaimniecībai ir gandrīz 115000€ parāds, liecina Central Statistics Office skaitļi. CSO statistikas gadagrāmatā Īrija 2008 publicētie skaitļi raksturo stāvokli valstī 2007.gada beigās - pirms pilnā sparā sākās lejupslīde. Šie skaitļi liecina, ka kredītiestāžu aizdevumi mājsaimniecībām 2007.gadā sasnieguši rekordskaitli - 148 miljardus eiro, par 14 miljardiem vairāk, nekā iepriekšējā gadā. CSO norāda, ka pagājušajā gadā bija redzamas pirmās pazīmes lielajai lejupslīdei - valsts budžetā bija 10 miljardu eiro deficīts. Tomēr, lai gan cilvēki uzkrāja milzīgus parādus, tie arī nopelnīja vairāk nekā jebkad agrāk.

Šodien Rīgā pie Ministru kabineta simtiem cilvēku piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotā piketā. Portāls baltic-ireland jau informēja, ka LBAS 7. oktobrī iesaistīsies akcijā “Pasaules Diena par Cienīgu Darbu” (the World Day for Decent Work), organizējot piketu “Par cienīgu darbu un cienīgu algu”. Latvijas pedagogi, mediķi, policisti, kultūras darbinieki, ugunsdzēsēji un citu profesiju pārstāvji piketā pie Ministru kabineta piedalījās ar plakātiem, kuros bija aicinājumi valdībai neiesaldēt algas un maksāt cienīgu algu.

Viens no trim sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā izeju no strupceļa, kurā šobrīd atrodas trīspusējās sarunas ar valdību, uzskata ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 108 latiem. Ja līdz ar minimālās algas palielināšanu proporcionāli tiktu pacelts arī neapliekamais minimums, tas mazo algu saņēmējiem nodrošinātu kaut nelielu ienākumu palielinājumu, vienlaicīgi nepalielinot izdevumu nastu darba devējam. Turklāt ieguvēji būtu gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie.

Latvijā ir vismazākais minimālās algas limits Baltijā un septītais sliktākais rādītājs Eiropā liecina Eiropas darba devēju federācijas (FedEE) gadskārtējais pārskats. Starp 30 valstīm Eiropā Latvija atrodas tikai 24. vietā. Latvijā minimālā alga ir 120 Ls jeb 170,75 eiro,(mazāk nekā 1euro stundā) Lietuvā tā ir 173,77 un Igaunijā - 230,08 eiro. Vislielākā minimālā alga Eiropā ir Luksemburgas iedzīvotājiem, tur minimālā mēnešalga ir 1 570,28 eiro.