Vakar, 21. februārī, noslēdzās pieteikumu iesniegšana projektiem, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2024. gada 15. marta līdz 31. decembrim. Projektu konkursu diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Šajā kārtā Latvijas vēstniecībā Dublinā no Īrijas latviešu sabiedriskajām organizācijām saņemti septiņi projekta pieteikumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Lilita Cīrule.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsludinājusi pirmo 2024. gada Diasporas organizāciju atbalsta projektu konkursu. Diasporas nevalstisko organizāciju projektu īstenošana paredzēta laika posmā no 15. marta līdz 31. decembrim. Projektu iesniegšanas termiņš vēstniecībā ir 2024. gada 21. februāris.

Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsludinājusi pirmo 2024. gada Diasporas organizāciju atbalsta projektu konkursu. Diasporas nevalstisko organizāciju projektu īstenošana paredzēta laika posmā no 15. marta līdz 31. decembrim. Projektu iesniedzēju ērtībai 2024. gada februārī Cisco Webex platformā notiks četri informatīvi semināri.

Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas, lai gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM) veica pētījumu.

Latvijas valdība otrdienas sēdē apstiprināja plānu darbam ar diasporu 2024. līdz 2026.gadam, kurā iekļautas aktivitātes latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai, latviešu valodas un kultūras saglabāšanai ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un atbalstam remigrācijai.

Atbilstoši Diasporas likumam Ārlietu ministrija turpināja nodrošināt koordinētu diasporas politikas īstenošanu, uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, teikts ārlietu ministra ikgadējā ārpolitikas ziņojumā. Svarīgākās izvirzītās prioritātes: latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī remigrācijas veicināšana.

Divu gadu laikā, no 2021.gada marta līdz 2023.gada septembrim, ar remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušās 1842 personas, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2024.-2026.gadam, kas nodots starpresoru saskaņošanai. Kā uzsvērts plāna projektā, lai veicinātu remigrāciju, ir jābūt īpašiem atbalsta pasākumiem. Viens no tādiem ir atbalsts, ko sniedz reģionālie remigrācijas koordinatori. Šo atbalsta pasākumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un plānošanas reģioni īsteno kopš 2018.gada marta.

Piektdien, 1. decembrī, notika šī gada noslēdzošā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, informē Ārlietu ministrija (ĀM). To atklāja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos un DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Vēstniece E. Gavele informēja par “Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” publiskās apspriešanas rezultātiem un tā virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.

2023.gada 14.novembrī sabiedrības apspriešanai nodots Plāns darbam ar diasporu 2024.-2026.gadam, kas ir politikas plānošanas dokuments un kas ir izstrādāts saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu. Plāna mērķis ir turpināt veicināt vienotu pieeju diasporas politikai, nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus.

Vakar, 8. novembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija iepazinās ar plānoto finansējumu sabiedrības saliedētības un diasporas atbalsta pasākumiem 2024. gada valsts budžeta projektā, teikts komisijas paziņojumā. Sēdē piedalījās Kultūras, Ārlietu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.