Starptautiskā dzimtās valodas diena visā pasaulē tiek svinēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībai un skaistumam. Lai svinētu Dzimtās valodas dienu kopā ar skolu jaunatni, sajustu lepnumu par savu valsti un valodu, Latviešu valodas aģentūra šodien plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības namā organizē skolēnu radošo darbu konkursa „Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina” laureātu apbalvošanas pasākumu.

Kā ik gadu, arī šogad 26. janvārī tika atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Pirms 104 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pierādīt valsts spēju nodrošināt ekonomisku un iekšpolitisku stabilitāti un valsts pastāvēšanu starptautiskajā vidē. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.

Ik gadu 26. janvārī tiek atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Pirms 103 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pierādīt valsts spēju nodrošināt ekonomisku un iekšpolitisku stabilitāti un valsts pastāvēšanu starptautiskajā vidē. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.

Šajās dienās Newcastle, Ziemeļīrijā notiek vidusskolas vecuma jauniešu latviešu valodas nometne. Un, kā izrādījās, priecīgs satraukums nometnē bija ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem, un, jo īpaši, skolotājai Vinetai. Tieši te nometnē skolotāja Vineta Makšus saņēma Latviešu valodas aģentūras (LVA) Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas un kultūras saglabāšanā diasporā.

Atskatoties uz aizvadītajiem Dziesmu svētkiem Eslingenā, kas bija veltīti svētku 75. gadadienai, saruna ar vienu no pasākuma organizētājām Solveigu Slaidiņu no Īrijas. Viņa bija viena no tiem, kas no kultūras ministra Naura Puntuļa rokām saņēma Pateicības rakstu par nozīmīgu un radošu veikumu Eslingenas dziesmu svētkiem 75 tapšanā un ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā ārpus Latvijas.

Covid-19 pandēmijas laikā, sakarā ar pulcēšanās ierobežojumiem, arī diplomu un atzinības rakstu svinīgā pasniegšana tika atlikta uz noteiktu laiku. Ārlietu ministrijā 2021. gadā piešķirto apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notika tikai pagājušajā piektdienā, 27. maijā. Uz svinīgo pasākumu Rīgā devās arī portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola.

Šodien, 23.maijā, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece Lielbritānijā tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Ivitu Burmistri un Latvijas diasporas pārstāvjiem Lielbritānijā. Tikšanās laikā tika pārrunātas izglītības sistēmas aktualitātes un diasporai aktuālie jautājumi par eksāmeniem, latviešu valodas prasmēm un citi.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) šodien, 28.decembrī, pasniedza Eiropas Atzinības zīmi valodu apguvē, kuru piešķir novatoriskiem valodu mācīšanas un apguves projektiem. Šogad to saņēma Latvijas Universitāte, savukārt SIA "L’ITALII", Balvu profesionālajai un vispārizglītojošai vidusskolai un Balvu sākumskolai VIAA pasniedza atzinības rakstus.

Šodien, 2.novembrī, Latvijas valdība atbalstījusi Ministru kabineta balvas piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģentam, profesoram, komponistam Edgaram Račevskim. Edgaram Račevskim Ministru kabineta balva piešķirta par mūža ieguldījumu Latvijas kora mākslas un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā un attīstībā. Maestro ir vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents (kopš 1970.gada), tagad Goda virsdiriģents.

Katru gadu valsts svētku mēnesī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds (KF) apbalvo aizvadītā gada ievērojamākos cilvēkus. PBLA KF apbalvojumi tiek piešķirti humanitāro un sociālo zinātņu, tehnisko un dabas zinātņu, rakstniecības, preses, mūzikas, teātra, tēlotājmākslas, daiļamatniecības un lietišķās mākslas, tautas un mākslas deju un pedagoģijas nozarēs.