Jau četrus gadus pašā Droghedas (Co. Louth) centrā, kafejnīcā Salthouse saimnieko latviete Signe Ozolkāja (attēlā) un viņas vīrs Džastins. Tas, ka latvietei pieder kafejnīca Salthouse, nav vienīgais ievērības cienīgais fakts, būtiski ir arī tas, ka šeit tiek pasniegti veselīgi, pilnībā pašu gatavoti ēdieni. Signe Īrijā ieradās 2000. gada novembrī. Interesanti, ka meitene ar savu nākamo vīru, austrālieti Džastinu iepazinās pirmajā dienā kā atbrauca uz Īriju. Džastins tajā laikā apceļoja pasauli un liktens viņu 2000. gada rudenī bija atvedis uz zaļo salu.

22. jūnijā Skerries dzirnavās jeb Skerries Mills notika Latviešu dienas. Pasākums visas dienas garumā bija labi apmeklēts. Veco dzirnavu pirmajā stāvā ar plašu informāciju par Latviju sevi prezentēja Latvijas vēstniecība. Vairāk nekā divdesmit dažāda veida bukleti angļu valodā par iespējām ceļot un atpūsties Latvijā piesaistīja daudzus īru apmeklētājus. Turpat bija iespējams aplūkot un iegādāties Latvijā ražotas sveces un ziepju izstrādājumus, kuri jau kādu laiku nopērkami arī Īrijā. „Diving zone” stendā varēja uzzināt par dažādām niršanas un atpūtas iespējām atvaļinājumu laikā. Vecākās paaudzes īru publiku īpaši ieinteresēja „Kreicburgas ziķeru” uzstāšanās dzirnavu kafejnīcas otrajā stāvā, savukārt trešajā stāva savu keramikas fantāzijas radošo darbnīcu prezentēja no Latvijas atbraukušais keramiķis Leonīds Cīrulis.

Jaunā gada sākumā portāls baltic-ireland apciemoja kādu uzņēmīgu un darbīgu latvieti Īrijā. Normunds Bergs iepriekšējā gada nogalē uzsāka savu biznesu – Dublinā atvēra ēdināšanas uzņēmumu (take – away). Lai gan savu vizīti neesam iepriekš pieteikuši, īpašnieks mūs sagaida ar jauku smaidu un mazliet samulsis piebilst, ka fotografēt viņu gan nevajag – neesot tam gatavojies.

Īrijas latvieši no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ieguvuši daudz. Vislielākais ieguvums, protams, ir tas, ka nevajag vairs darba atļauju, lai legāli strādātu. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir sava biznesa veidošanas iespējās Īrijā. Ja Latvijas pilsonis vēlējās Īrijā uzsākt savu biznesu līdz 2004. gada 1. maijam, bija jāmaksā 20000.- eiro par kompānijas reģistrāciju. Tādēļ tās dažas latviešu firmas, kas dibinātas pirms Latvijas iestāšanās ES, par līdzīpašniekiem pieaicināja īrus.