Eiropas Savienība (ES) trešdien pauda apņēmību būt radoša Brexit tirdzniecības sarunu pēdējā posmā, vienlaikus brīdinot - lai arī kāda vienošanās galu galā tiks noslēgta, Apvienotās Karalistes statuss būs pazeminājies līdz "tikai vērtīga partnera" statusam, kas būs visai tāls no agrākā dalībvalsts statusa.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likuma par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc Brexit izdosies panākt izrāvienu. Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Lielbritāniju atteikties no plānotā likumprojekta daļām, kas neievērotu Brexit līgumu, un lika noprast, ka tam var būt tiesiskas sekas. EK viceprezidents Marošs Šefčovičs sarunās aicināja Lielbritānijas valdību pēc iespējas ātrāk izņemt šīs daļas no likumprojekta un noteikti izdarīt to līdz mēneša beigām.

Eiropas Savienības (ES) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama. Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

Pēc tirdzniecības sarunu pirmā raunda noslēguma Briselē Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas starpā saglabājas nopietnas domstarpības, ceturtdien sacīja ES Brexit vecākais sarunvedējs Mišels Barnjē. ES diplomāts ar žurnālistiem runāja, noslēdzoties četrām sarunu dienām, ar ko tika uzsākts intensīvs sarunu process, kas aiz slēgtām durvīm ilgs vairākus mēnešus.

Izskanējuši brīdinājumi, ka britu valdības priekšlikumi par uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu “ignorē Ziemeļīrijas ekonomikas vajadzības” un “iznīcinās” viesmīlības nozari, raksta Belfast Telegraph. Plāni paredz, ka tiks atcelti tiesību akti un pārtraukta brīva pārvietošanās, kā arī tiks pieņemts jauns imigrācijas likumprojekts par “stingru un taisnīgu” sistēmu, kas “piesaistīs augsti kvalificētus darbiniekus”, lai radītu “augstu algu, augstu kvalifikāciju, augstas produktivitātes ekonomiku”.

14. februārī viesnīcā Radisson Hotel Old Town Riga notika biznesa brokastis un diskusija ‘Pēc Brexit: diplomātija, politika, bizness’, par to, kā 2020. gada 31. janvārī Lielbritānijas formāla izstāšanās no Eiropas Savienības reāli ietekmēs Latvijas un Eiropas ekonomiku un politiku, dara zināmu Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras Preses dienests.

Lielbritānija piektdien oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Tas noticis pēc 47 blokā pavadītiem gadiem un trīsarpus gadus pēc 2016.gada referenduma, kurā briti ar nelielu balsu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no bloka. Sestdien 1.februārī Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī. Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Šonedēļ Īrijas premjers Leo Varadkar paziņoja, ka 8.februārī valstī tiks rīkotas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tās notiks aptuveni nedēļu pēc tam, kad Apvienotā Karaliste (tostarp Ziemeļīrija) būs oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības. Pirmsvēlēšanu kampaņa ir sākusies – teju visas sētas un stabi pilsētās tiek apkarināti ar politiķu portretiem, partijas sāk strīdēties par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem un saviem vēlētājiem solīt “sauli, mēnesi un zvaigznes no debesīm”, ziņo Īrijas mediji.