Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 26,3% darba ņēmēju, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 118,3 tūkstoši jeb 15,4% darba ņēmēju 2020.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,2% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,4% darba ņēmēju.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 23% darba ņēmēju, kas ir par 5,9% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darba ņēmēju 2019.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,3% darba ņēmēju.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 28,9% darba ņēmēju, kas ir par 10% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darba ņēmēju 2018.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 3,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 18,7% darba ņēmēju.

Aizvadītajā nedēļā sociālās labklājības inspektori no Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departamenta veica aptuveni 1000 darba devēju inspekcijas Dublinā, ziņo departamenta Preses dienests. Šīs pārbaudes tika veiktas visā pilsētā un dažādās nozarēs kā daļa no pasākumiem, kas tiek veikti, lai atklātu viltotus pašnodarbinātības gadījumus un citus iespējamos PRSI sistēmas pārkāpumus.

Situāciju darba tirgū stabilizētu vidējā alga 1440 eiro apmērā un darbaspēka ieplūšana Latvijā, trešdien bankas "Citadele" rīkotajā diskusijā par Latvijas darba tirgu norādīja eksperti. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) sacīja, ka darba tirgū patlaban valda spriedze, bet to varētu mazināt darbaspēka mobilizēšana, piemēram, aktīvāk mudinot atgriezties Latviju pametušos tautiešus, kā arī uzņēmumiem rosinot cilvēkus no reģioniem pārcelties uz reģionu centriem.

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro.

Šodien Dublinas sabiedriskajos autobusos izvietots simtiem bukletu, kuros arodbiedrības skaidro šoferu nostāju attiecībā uz strīdu par algu paaugstināšanu un šonedēļ gaidāmo streiku, ziņo Independent.ie. Iemesls šādai akcijai ir uzskats, ka autobusu vadītāju puses “stāsts” plašsaziņas līdzekļos netiek atspoguļots korekti.

2016. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši jeb 61,0% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,3%, bet nodarbināto skaits – par 5,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2016. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4%, bet nodarbināto skaits – par 10,8 tūkstošiem.

Saskaņā ar uzņēmēju un darba devēju asociācijas IBEC jaunākajiem pētījumiem, vairāk nekā 70% uzņēmumu Īrijā nākamgad plāno palielināt atalgojumu darbiniekiem, ziņo RTE. Tomēr aptauja rāda arī to, ka ievērojams skaits uzņēmumu, jo īpaši mazākie, joprojām 2016.gadā nevarēs atļauties palielināt darba samaksu.

Lasītāja raksts Saņēmām piedāvājumu strādāt Īrijā, latviešu uzņēmēju dibinātā maizes uzņēmumā Four Grains. Katrs atbraucām dažādos laikos, cits ātrāk, cits vēlāk. Ģimenē visi esam maiznieki ar lielu darba stāžu. Pirms atbraukšanas, pēc mūsu pieprasījuma iepazināmies ar darba līgumu, tika atbildēts uz mūsu neskaidrajiem jautājumiem.