Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.

Šajā mācību gadā nevienā Latvijas izglītības iestādē nemācās 1881 skolēns obligātajā izglītības vecumā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati. Savukārt vēl 14 289 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs, tostarp 13 bērni - adoptēti uz ārzemēm, 2385 - ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas pamatā dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 692 bērniem Latvijā piešķirts bēgļa, pagaidu aizsardzības vai alternatīvais statuss, bet 11 212 bērni ir no ģimenēm, kas dažādos laika periodos izbraukušas no valsts.

No šodienas Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstīs, papildu savai dzīvesvietas adresei ārvalstīs varēs norādīt arī adresi Latvijā, - paredz grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuri šodien stājas spēkā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums līdz šim noteica personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredzēja tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES mobilitātes konsultantu veidotais trešais tiešsaistes raidījums remigrācijas atbalstam “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” būs veltīts dzīvesvietas deklarēšanas un uzturēšanās jautājumiem, atgriežoties Latvijā no ārvalstīm.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei ārzemēs varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimā trešdien, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka laika posmā no 2017. gada 19. maija plkst. 20:00 līdz 20. maija plkst. 8:00 portālā www.latvija.lv tiks pārtraukta e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” un “Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs” darbība.

Komentējot salīdzinoši zemo balsošanas aktivitāti pašvaldību vēlēšanās un viedokli, ka cilvēki no reģioniem aizceļojuši uz ārzemēm, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aģentūrai BNS norādīja, ka nevarot garantēt, ka visi reģistrā esošie iedzīvotāji arī pastāvīgi dzīvo Latvijā vai pašu deklarētajā reģionā.

Šā gada sākumā savu dzīvesvietu ārvalstīs bija deklarējuši kopumā 87,8 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons. Viņš stāstīja, ka pēc iedzīvotāju reģistra datiem 1. janvārī adresi ārvalstīs ir norādījuši 82 262 Latvijas pilsoņu un 5513 Latvijas nepilsoņu.

23. janvārī Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) prezentēja apkopoto deviņu republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegto informāciju par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri 2011./2012.mācību gadā nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, teikts IKVD paziņojumā.