XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gade. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Rīgas Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālās operā, Latvijas Universitātē, Hanzas peronā, Rīgas Domā un citos Rīgas dievnamos.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izsludina pieteikšanos uz divām nepastāvīgo pārstāvju vietām Diasporas konsultatīvajā padomē (DKP), teikts ĀM Preses centra paziņojumā. Pamatkritērijs dalībai - biedrībai, nodibinājumam vai diasporas organizācijai vismaz divus gadus jādarbojas jomā, kas ir saistīta ar kādu no Diasporas likuma mērķiem.

Latvijas Ārlietu ministra (ĀM) ir nākusi klajā ar ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2022. gadā, kur, cita starpā, ir arī sadaļa “Saikne ar tautiešiem ārvalstīs”, kurā uzskaitīts viss šogad paveiktais un ieskicēts 2023. gada plāns.

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija ir izskatījusi pieteikumus, kas bija jāiesniedz līdz 28. novembrim. Šajā projektu pieteikumu kārtā tika izvērtēti projekti, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2023. gada 1.janvāra līdz 30. jūnijam. Jau vēstīts, ka no Īrijas latviešu sabiedriskajām organizācijām šajā kārtā tika iesniegti pieci projektu pieteikumi.

Latvijai un Īrijai ir bijusi līdzīga pieredze daudzās jomās, tostarp, abas valstis ir piedzīvojušas nozīmīgus emigrācijas procesus. Skaitliski tie, protams, nav salīdzināmi, ņemot vērā, ka Īrijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza 5 miljonus, bet tiek lēsts, ka visā pasaulē dzīvojošo īru izcelsmes cilvēku skaits ir apmēram 70-80 miljoni. Šīs valsts diasporas politika varētu būt noderīgs avots, kur arī citām valstīm smelties pieredzi.

Saeima šodien nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā parlamenta sasaukuma skatītajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas ļautu ārvalstīs esošajiem balsotājiem izvēlēties, par kura vēlēšanu apgabala kandidātiem balsot. Pašlaik ārvalstīs esošie pilsoņi Saeimas vēlēšanās var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala deputātiem.

Vakar, 21. decembrī, uz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdi bija uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji, lai iepazīstinātu komisijas locekļus ar diasporas politikas realizāciju, teikts komisijas paziņojumā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 13.decembrī, vienojās rosināt Saeimu turpināt skatīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās, ziņo Saeimas Preses dienests. Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās, tostarp balsojot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot. Balsis paredzēts pieskaitīt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

Vakar, 9. decembrī, norisinājās šī gada noslēdzošā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, ko atklāja un vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece un DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Padomes sēdē klātienē piedalījās parlamentārā sekretāre Gunda Reire, uzsverot, ka Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un ”Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” dod skaidru signālu, ka Latvijas valstij rūp diaspora, kā arī tas iezīmē sasniedzamos mērķus un uzdevumus, lai veicinātu sadarbību dažādās jomās.

Latviešu valodas aģentūra (LVA) aicina diasporas skolotājus pievienoties LVA metodikas skolas „PUPA” 2022./2023. mācību gada piektajam tīmekļsemināram, kas notiks 15.decembrī plkst. 18.00 pēc Latvijas laika! Semināra tēma: „Lasīsim grāmatu!” Par aktuālāko Bērnu un jauniešu žūrijas kolekcijā un iespēju lasīt grāmatas arī digitāli stāstīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciāliste Ilze Ramba.