Latvija savus tautiešus patiesi mīl. Par to ir pārliecinājies katrs no mums. Mēs taču nekad neesam saskārušies ar situāciju, kad ārsts vai kāds cits pakalpojumu sniedzējs, uzzinot, ka esam no Īrijas, pēkšņi maina cenu, nekad nav bijis gadījums, ka kāds rēķins jāapmaksā tieši mums un, protams, nekad mums nav atteikts pakalpojums tikai tādēļ, ka deklarētā adrese nav Latvijā.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā. Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

SIA "Biļešu serviss" iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izsludinātā Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības konkursa rezultātiem, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas pārstāvji. Kompānijā skaidro, ka "Biļešu serviss" iesniegumā IUB norāda, ka SIA "Biļešu paradīze", kas tika atzīta par uzvarētāju konkursā, piedāvājums ir nepamatoti lēts.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Anglijā, Daugavas Vanagu īpašumā “Straumēni” tika aizvadīts koru kopmēģinājums, kurā piedalījās vairāki Apvienotās Karalistes kori un arī divi Īrijas kori – “LA’IR”, ko vada Rasa Stonkus, un “eLVē” Ingunas Grietiņas-Dārziņas vadībā. Lai sniegtu atbalstu, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, ar koristiem strādāja virsdiriģents Jānis Ozols, Goda virsdiriģente Lilija Zobens, un diriģenti Andra Zobens East, Leslie East un Inguna Grietiņa- Dārziņa.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumos dārgāko biļešu cena varētu sasniegt 100 eiro, bet lētākās maksātu piecus eiro, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas. XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku programmu veido 52 pasākumi, no kuriem 21 pasākums ir bezmaksas, viens daļējas maksas pasākums un 30 maksas pasākumi, kas notiks 31 norises vietā.

Noslēgusies XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku elektroniskā reģistrācija. Divu nedēļu laikā dalībai Svētkiem īpaši veidotā lietotnē Dziesmusvētki reģistrējušies 40892 potenciālo dalībnieku, t.sk. no diasporas 2767. “Dziesmu un deju svētki ir ne tikai godājama tradīcija, bet arī notikums, kurā atspoguļojas mūsdienu vajadzība pēc drošības, ērtībām un pārdomātas funkcionalitātes. Esam gandarīti, ka radīto reģistrācijas sistēmu varēs pielietot arī nākamajos Svētkos,” atzīmē Svētku izpilddirektore Daina Markova.

Lai piedalītos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, dalībniekiem ir jāveic elektroniskā reģistrācija, kas ir ātrs, viegls un ērts veids, kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās Dalībnieka kartes izveidei. Pirmajā dienā dalībai Svētkos jau ir reģistrējušies vairāk nekā 8000 dalībnieku.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadi. Viens no centrālajiem pasākumiem, kur būs iespēja satikt vienkopus diasporas pašdarbniekus, būs Pasaules latviešu saieta nama koncerts, kas notiks 2023. gada 3. jūlijā Ķīpsalā.

Lai piedalītos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, dalībniekiem būs jāveic elektroniskā reģistrācija, kas ir ātrs, viegls un ērts veids, kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās Dalībnieka kartes izveidei, dara zināmu Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC).

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gade. Svētki noslēgsies ar vērienīgu koncertu "Kopā Augšup" Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī. Noslēguma koncertu veido mākslinieciskās darba grupas vadītājs Romāns Vanags, diriģentes Agita Rimšēviča un Aira Birziņa, pūtēju orķestru diriģents Guntis Kumačevs, horeogrāfe un deju virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, režisors Reinis Suhanovs un scenogrāfs Austris Mailītis.