Gandrīz katrs ceturtais jeb 22% Latvijas darba ņēmēju būtu gatavi doties strādāt uz citu valsti, 14% apsvērtu šādu iespēju, bet 64% darba dēļ nepamestu valsti, liecina personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") veiktā aptauja. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Lietuvā 80% darba ņēmēju norādīja, ka neizskatītu iespēju darbam citā valstī, bet Igaunijā tāpat kā Latvijā - 64%.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju - par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Netiekot galā ar pieaugošajiem ikmēneša maksājumiem un citiem tēriņiem, katrs piektais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju apsvērtu iespēju doties peļņā uz ārzemēm, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja "VIASMS.lv" aptaujas dati*. Visbiežāk darbu ārzemēs kā risinājumu finansiālās situācijas stabilizēšanai redz vīrieši vecumā no 18 - 29 gadiem no Rīgas un Kurzemes reģiona.

Lielie apkures un elektrības rēķini liek Latvijas iedzīvotājiem apsvērt radikālus lēmumus attiecībā uz dzīvesvietu - piektā daļa no visiem plāno mainīt mājokli un pārcelties uz vietu, kur jāmaksā mazāk. Tostarp 11% izskata iespēju doties dzīvot uz citu valsti, liecina pētījumu centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Pērn, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats. Kopumā kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) Īrijā ir piešķirti 817 jauni PPS numuri. Šo skaitli veido gan jaunie iebraucēji, gan Īrijā dzimušie bērni. Rekordliels jaunu PPS numuru skaits šogad piešķirts iebraucējiem no Ukrainas – 55205.

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) Īrijā ir piešķirti 739 jauni PPS numuri. Šo skaitli veido gan jaunie iebraucēji, gan Īrijā dzimušie bērni. Rekordliels jaunu PPS numuru skaits šogad piešķirts iebraucējiem no Ukrainas – 50482.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 876 tūkst. iedzīvotāju - par 17,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. "Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu - mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību - un ne vairs ar migrāciju," pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Motivācija iedzīvotājiem braukt prom no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē, kas bija 2008.gadā, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš atzina, ka gadījumā, ja Latvijas ekonomika ilgstoši būs vājāka nekā citās valstīs, došanās labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm būs viena no Latvijas iedzīvotāju izvēlēm, taču šobrīd situācija ir radikāli savādāka nekā iepriekšējā krīzē 2008.gadā.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja gandrīz 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 12,3 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn mirušo skaits Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā.