Lielbritānija pirmdien brīdinājusi Eiropas Savienību (ES), ka iedarbinās Brexit vienošanās drošības klauzulu, ja Brisele nepiekritīs līguma grozījumiem, kas noregulētu situāciju tirdzniecībā ar Ziemeļīriju. Brexit ministrs Deivids Frosts, uzrunājot Konservatīvās partijas kongresa delegātus, paziņoja, ka viņš sagatavos normatīvos dokumentus, lai atbalstītu valdības iepriekšējos priekšlikumus tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola grozījumiem.

Eiropas Parlaments (EP) strādā pie priekšlikuma, kura mērķis ir nodrošināt minimālo darba algu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus Eiropas Savienībā (ES). Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Eiropas Savienībā ir vajadzīga taisnīga minimālā darba alga. Daudzi pandēmijas priekšplāna darbinieki, piemēram, aprūpētāji, veselības aprūpes darbinieki, bērnu aprūpes darbinieki un apkopēji, saņem tikai minimālo darba algu.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja “Brexit korekcijas rezervi” – 5 miljardus eiro, lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Ssavienības (ES). Vienošanās izveidot īpašo rezervi, ko jūnijā panāca Parlamenta un Padomes sarunvedēji, tika pieņemta ar 652 balsīm par, 32 pret un 11 atturoties.

Lielbritānija trešdien pieprasījusi Eiropas Savienībai (ES) slēgt jaunu vienošanos par tirdzniecības noteikumiem Ziemeļīrijai, brīdinot, ka pretējā gadījumā Londonai būs pamats vienpusējā kārtībā atkāpties no pērn noslēgtās vienošanās. Eiropas Komisija (EK) nekavējoties noraidījusi Londonas prasības, uzsverot, ka britiem jāievēro savas starptautiskās saistības.

1. jūlijā stāsies spēkā jauni noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko piemēro, iepērkoties tiešsaistē. To mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, vienkāršot e-komercijas pārrobežu darījumus un pircējiem visā Eiropas Savienībā (ES) palīdzēt labāk saprast cenu uzbūvi un veikt savu izvēli kā patērētājiem.

Trīs ES iestāžu – Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas – priekšsēdētāji vakar piedalījās regulas par ES digitālo Covid sertifikātu oficiālajā parakstīšanas ceremonijā, tādējādi iezīmējot likumdošanas procesa beigas. Šajā sakarā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Portugāles premjerministrs Antoniu Košta teica:

Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) tā arī neizdevās trešdien panākt kādu vienošanos Ziemeļīrijas jautājumā, un tā vietā Londona ar Briseli tikai apmanījušās ar savstarpējiem draudiem. Kopš Lielbritānija pagājušā gada nogalē pabeidza mokošo izstāšanās procesu no ES, Londonas un Briseles attiecības turpinājušas pasliktināties, abām pusēm apsūdzot vienai otru labas ticības trūkumā, risinot jautājumu par preču kustību uz Ziemeļīriju.

* Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atzīs sertifikātus, kas apliecina vakcināciju vai negatīvu testa rezultātu vai atveseļošanos pēc Covid * Sertifikātam jāveicina brīva pārvietošanās un ierobežojumu pakāpeniska, koordinēta atcelšana * Sertifikātu piemēros no 2021. gada 1. jūlija un tas būs spēkā 12 mēnešus * ES piešķir € 100 miljonus testu iegādei

Brisele brīdinājusi Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, ka ir gatava rīkoties "stingri un apņēmīgi", lai nodrošinātu Ziemeļīrijas protokola ievērošanu. Protokols, kas papildina Brexit vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi ieviest Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būs pieejams visiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, teikts EK paziņojumā. Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā.