Latviešu folkloristikas vēsturē aizvien daudz izzināmā. Latviešu došanās trimdā pēc Otrā pasaules kara, kā arī padomju režīma okupētās Latvijas izolācija no Rietumiem bija par pamatu tam, ka latviešu folkloras pētniecība trimdā no 1944. līdz 1990. gadam attīstījās savrupi. Mūsu tradicionālajai kultūrai bijusi liela nozīme latviskās identitātes uzturēšanā Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un citās mītnes zemēs.

Līdz 31. augusta plkst. 17.00 pēc Latvijas laika ir iespēja pieteikties starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2025" skatēm, kas notiks 2024. gada rudenī atbilstoši skašu grafikam, kas pieejams nolikuma pielikumā un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku datu pārvaldes informācijas sistēmas vietnē sistema.dziesmusvetki.lv, informē Eiropas Latviešu apvienība (ELA). Festivāls “Baltica 2025” notiks 2025. gada 26.-30. jūnijā.

Latviešu valodas ağentūra, kuras pārziņā ir arī rūpes par latviešu valodas kopšanu un uzturēšanu diasporā, tautiešiem ārzemēs piedāvā piedalīties jau pagājušajā gadā aizsāktajā pasākumā, kas sērijveidīgi turpināsies arī šogad. Šajos LVA rīkotajos vebināros valodas apmācība cieši savijas ar tradicionālās kultūras izzināšanu, turklāt tos vada lieliski, zinoši un pieredzes bagāti pedagogi.

Ceturtdienas pievakarē Laternu centrā Dublinā, Latviešu biedrības Īrijā mājvietā, notika pirmā latviešu folkloras draugu grupas tikšanās. Sirsnīgā atmosfērā pāris stundas aizskrēja vēja spārniem un it kā gluži nemanot ieskanējās arī pirmā kopīgi dziedātā tautas dziesma no Nīcas teicējas Margrietas Otaņķes krājumiem “Rāmi, rāmi es dziedāju, vēl jo rāmi gavilēju”.