Saskaņā ar karjeras portāla IrishJobs jaunāko pētījumu gandrīz divas trešdaļas profesionāļu uzskata, ka viņu pašreizējā alga neatspoguļo viņu prasmes, kvalifikāciju un pieredzes līmeni, raksta RTE. Algu un prēmiju apsekojums liecina, ka 63% strādājošo nav iespēju regulāri vienoties ar darba devēju par algu palielināšanu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSO) jaunākajiem datiem, mājsaimniecību stāvoklis pagājušajā gadā bija par 1000 eiro sliktāks, ņemot vērā inflāciju, neskatoties uz mājsaimniecību rīcībā esošo gada ienākumu līknes pieaugumu. CSO norādīja, ka vidējie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā palielinājās par vairāk nekā 500 eiro, sasniedzot 47000 eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Par 75% ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri piesakās uz vienreizējiem pabalstiem - steidzamu un ārkārtēju vajadzību maksājumiem no valsts, jo nevar samaksāt rēķinus vai nopirkt ēdienu, ziņo RTE. Skaitļi liecina, ka pagājušajā gadā maksājumiem pieteikušies 97224 cilvēki, kas ir par 41672 vairāk nekā 2021. gadā.

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem, iztikas minimuma atalgojums jeb Living Wage nākamajam gadam paliek nemainīgs, ziņo RTE. Šī aprēķinātā atalgojuma lielums var tikt mainīts atkarībā no dzīves izmaksu un nodokļu svārstībām. Aprēķinus veic Living Wage Technical Group (LWTG), ko vada Vincentian Partnership for Social Justice (VPSJ) un kurā ir iekļauti pētnieki un akadēmiķi no St Vincent de Paul, Nevin Economic Research Institute, SIPTU, Social Justice Ireland, TASC un Unite.

Šobrīd neatradīsies neviens cilvēks, kuru tā vai citādi nebūtu ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Covid-19 ir atstājis iespaidu arī uz katra personīgo budžetu. Visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar ienākumu samazināšanos (zaudēts darbs, pabalsts mazāks par iepriekšējo algu u.tml.), bet, kā jau visās krīzēs, ir arī ieguvēji, kuru ienākumi ir palielinājušies (bizness, kas tieši krīzē gūst nebijušu peļņu, pabalsts lielāks par iepriekšējo algu, piemaksas u.tml.).

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju joprojām ir zema, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas datiem par 2018.gadu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2018.gadā tik vērtēta ar vidēji 5,4 ballēm no 10.

Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Īrijas mājsaimniecību ienākumi ir rekordaugsti un turpina strauji pieaugt, un tā pamatā ir darbs un ieguldījumi, ziņo Independent.ie. Darba devēju grupas IBEC veiktais pētījums liecina, ka, atšķirībā no "Ķeltu tīģera" perioda, kad nosacītā bagātība daudzos gadījumos bija saistīta ar kreditētiem īpašumu aktīviem, ienākumu pieaugums balstās uz biznesa ieguldījumu “ārkārtējo līmeni” un to ietekmi uz nodarbinātību.

Latvijā ar ģimenes finansiālo situāciju ir apmierināti 12% iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma datiem. Viņa arī atzina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju jau daudzus gadus pēc kārtas ir neapmierināti ar savas ģimenes finansiālo stāvokli, tostarp jaunākajā pētījumā 56% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis ir viduvējs, bet 29% to novērtējuši kā sliktu.

Finansiāli aizsargāti nejūtas 46% Latvijas iedzīvotāju, liecina "SEB bankas" veiktā aptauja. "SEB bankas" aptauja visās trīs Baltijas veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Atbilstoši aptaujas rezultātiem, visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji - 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības.

Saskaņā ar Īrijas Nodokļu institūta jaunāko pētījumu, Īrijā strādājošie, kuru atalgojums nepārsniedz vidējo algu tautsaimniecībā, maksā augstāku ienākuma nodokļa likmi (40%), nekā, piemēram, Zviedrijā, Spānijā un Šveicē strādājošie, ziņo RTE. Nākamā gada budžeta izstrādes posmā institūts brīdina, ka, pieaugot algām, salīdzinājumā ar citām valstīm strauji pieaugs arī nodokļu likmes.