Vakar, 6. jūnijā, Rīga notika Latvijas un Īrijas politiskās konsultācijas. Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs un Īrijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Džo Hakets (Joe Hackett) pārrunāja divpusējo attiecību aktualitātes, Eiropas Savienības (ES) darba kārtības jautājumus: ES stratēģisko programmu, ES paplašināšanos un pielāgošanas procesu, ES vienoto tirgu, kā arī situāciju Ukrainā, Baltkrievijā un Tuvajos Austrumos.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās jūnijā Latvijas pilsoņi varēs nobalsot kopumā 38 ārvalstīs izvietotos iecirkņos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Centrālā vēlēšanu komisija saņēma Ārlietu ministrijas priekšlikumus par Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs, kurās izveidojami vēlēšanu iecirkņi.

Latvija šogad otrajā ceturksnī bijusi starp deviņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 23 bloka zemēm. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,5%.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 883 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 361 tūkstotis jeb 19,2% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No 2016.gada sākuma bērnu (0-17 gadi) skaits palielinājies par 9,1 tūkstoti jeb 2,6%. Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016. gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits.

Latvija ir atzīta par 51.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 35.pozīciju pērn, un tas atkal ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā, savukārt no Īrijas ievēlēto deputātu skaits no 13 pieaugs līdz 14, pirmdien nolēma EP Konstitucionālo jautājumu komiteja, paziņojot to savā vietnē. Balsojums par šo lēmumu paredzēts ceturtdien plenārsēdē Strasbūrā.

Vakar, 18.maijā, vēstnieks Juris Štālmeistars piedalījās sanāksmēs Īrijas Vides, klimata un komunikācijas ministrijā kopā ar Latvijas delegāciju, kas bija ieradusies, lai iepazītos ar Īrijas pieredzi vēja parku izbūvē valsts apsaimniekotās mežu teritorijās, teikts vēstniecības paziņojumā. Vēstnieks pateicās Īrijas amatpersonām par gatavību dalīties ar Īrijas ilggadīgo pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, būdama vadošā Eiropas Savienības vēja enerģijas ražotāja.

Vakar, 17.maijā, Dublinā pulcējās pārstāvji no ASV, Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Ungārijas, lai piedalītos diskusijā “Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds – ilgtspējīgs finansējums”, informē Latvijas vēstniecība Īrijā. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar IBEC, kas ir Īrijā lielākā biznesa pārstāvju grupa, lai pievērstu Īrijas politikas veidotāju un investoru uzmanību Trīs jūru iniciatīvas projektiem.

Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Nepilnu piecu gadu laikā koordinatoram ir notikusi saziņa ar 275 Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā, uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā ar koordinatora palīdzību jau atgriezušies 68 Īrijas remigranti un vēl 32 izteikuši vēlmi atgriezties.

Vasara ir tepat pie sliekšņa un strauji tuvojas brīdis, kad 3x3 saietā Lough Lannagh brīvdienu ciematā Castlebar, Co Mayo, satiksies gandrīz simts latvieši ne tikai no Īrijas un Latvijas, bet arī no citām valstīm. 3×3 padome Īrijā ziņo, ka ir atlikušas dažas brīvas vietas un vēl tikai vienu nedēļu ir iespēja pieteikties dalībniekiem, kas to vēl nav paspējuši.