Ik gadu 26. janvārī tiek atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Pirms 103 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pierādīt valsts spēju nodrošināt ekonomisku un iekšpolitisku stabilitāti un valsts pastāvēšanu starptautiskajā vidē. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju. Kariņš par Ministru prezidentu pirmo reizi kļuva 2019.gada 23.janvārī, un ceturtdien būs apritējušas 1668 dienas, viņam ieņemot šo amatu.

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas Latvijas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). "Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidātu Arturu Krišjāni Kariņu (dzim. 1964. gadā ASV) sastādīt valdību, informē prezidenta Preses dienests. Šodien tikšanās laikā Rīgas pilī K.Kariņš iepazīstināja Valsts prezidentu ar topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, norādot, ka kā prioritāras ir izvirzītas astoņas darbības jomas – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības un veselības sistēmu turpmāka pilnveidošana, OIK likvidēšana, administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfija.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP) ir nosūtījis Eiropas Komisijai (EK) oficiālu jautājumu, prasot sniegt skaidrojumu par “Ryanair”, iespējams, negodīgo konkurenci Rīgas lidostā un Komisijas plānoto rīcību patērētāju interesēs, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja deputāta padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga.

"Ir skaidri pamanāms, ka tieši tagad ir pienācis laiks, kad Latvijā notiek pozitīvas izmaiņas, un manuprāt, tieši tagad, ir nepieciešama Jūsu dalība Latvijas veidošanā," saka Eiropas Parlamenta loceklis Krišjānis Kariņš, kurš 18. un 19.maijā viesojas Īrijā. Kariņa kungs vakar Dublinā, klātesot arī Latvijas vēstniekam Īrijā Pēterim Kārlim Elfertam un konsulārās nodaļas vadītājai Vijai Bušai, tikās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem, kā arī portālu Baltic-Ireland.

Š.g. 17.-19. maijā Īrijā viesosies Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš sakarā ar Eiropas Tautas partijas frakcijas grupas tikšanos, portāls baltic-ireland.ie uzzināja vēstniecībā. Vizītes laikā Kariņa kungs tiksies ar latviešu biedrībām Īrijā, lai iepazīstinātu ar savu darba specifiku Eiropas Parlamentā, kā arī uzklausītu biedrības pārstāvju un citu interesentu viedokļus par viņiem aktuālajiem jautājumiem.