Šodien, 3.februārī, vēstnieks Juris Štālmeistars un vēstniecības kolektīvs tikās ar Īrijā dzīvojošo žurnālisti, publicisti, vēstures pētnieci Sandru Bondarevsku, lai iepazītos ar 19.gadsimtā uz Īriju atbraukušā latviešu uzņēmēja un izgudrotāja Kārļa Pētersona ģimenes fotogrāfijām un personīgajām lietām. S.Bondarevska stāstīja par viņas rīcībā nonākušo materiālu, kas ticis saņemts tālākai izpētei uz atbilstošai uzglabāšanai, no Pētersonu ģimenes Īrijā pārstāvjiem.

Par godu Īrijas un Latvijas diplomātisko attiecību un sadarbības 30 gadadienai, Īrijas vēstniecība Rīgā ir izveidojusi virtuālu albūmu “LVIE30”, kas publiskots vietnē Facebook.com. Tajā var iepazīties ar ierakstiem gan par kultūras norisēm, gan arī abu valstu saskarsmes punktiem, kas veidojušies vairāk nekā pusotra gadsimta garumā. Ar izstādi aicinām iepazīties tos Īrijas latviešus, kuri par mājām sauc abas valstis.

Sestdien, 19. jūnijā, Jelgavā tiks atklāts tradicionālais smilšu skulptūru festivāls. Festivāla rīkotāji raksta: “Idejai ir liels spēks. Bet vēl lielāka nozīme ir īstajam laikam un vietai, atstājot pēdas vēsturē un dzimstot leģendai. Tieši šādas idejas un darbus pasaules kartē iezīmējuši mūsu tautieši – latvieši.” Smilšu skulptūru parkam šogad izraudzīta tēma “Latvieši pasaulē – no idejas līdz leģendai”. Izcilnieku vidū arī Īrijas Kārlis Pētersons. Smilšu festivāla organizētāji sola, ka Jelgavā smilšu mākslas darbos atdzīvosies nozīmīgākie latviešu sasniegumi pasaulē.

Tieši šodien aprit 100 gadu, kopš miris mūsu izcilais tautietis, Īrijas latvietis Kārlis Pētersons. Tas notika 1919. gada 11. septembrī Vācijā Hamburgā. Tajā laikā sēru vēsts tika publicēta lielākajos Īrijas laikrakstos. Par Kārļa nāvi sēroja gan viņa ģimene Zaļajā salā un Latvijā, gan biznesa partneri Eiropā un pasaulē, gan kolēģi uzņēmumā Kapp&Peterson.

Baltic-Ireland žurnālistes, publicistes un vairāku grāmatu autores Sandras Bondarevskas desmit gadu pētījums par Pētersonu dzimtas gaitām, sasniegumiem, kā arī devumu mītnes zemei Īrijai un dzimtenei Latvijai ir pabeigts. Tas ir sakārtots grāmatā “Pētersoni Īrijā” un nodrukāts. Grāmatas atvēršana notiks 25.maijā pulksten 15.00 Latvijas vēstniecībā ‎ Dublinā, 23 Fitzwilliam Place.

1918. gada rudens bija satraucošs laiks ne tikai Latvijā. Vismaz viena ģimene, kuras mītnes zeme bija Īrija, cītīgi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē un pat tika iesaistīta jaunās valsts veidošanas procesā. Latvijas Republikas proklamēšanu Zaļajā salā piedzīvoja Kārlis Pētersons, viņa sieva, divi bērni un revolucionārais nemiera gars, Kārļa brāļa dēls - Konrāds Pētersons. Jaunās valsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 18. novembra vakarā rakstīja vēstules pasaules ietekmīgākajām valstīm, tostarp Lielbritānijai. Palīgā tika aicināti un iesaistīti tautieši ārvalstīs. Ziņu no Latvijas saņēma arī Kārlis Pētersons Īrijā, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa.

Īrijas centrālā laikraksta lappušu slejās šā gada novembrī ir lasāms raksts par uzņēmumu Kapp & Peterson. “Irish Times” autors Frank McNally, ieinteresējies par uzvārdu sakritību, ir veicis arī savdabīgu pētījumu. Pārskatot laikraksta arhīvus, žurnālists ir atklājis, ka Pirmā pasaules kara laikā Kārļa Pētersona vadītais uzņēmums Kapp&Peterson Dublinā ir devis visai ievērojamu ieguldījumu, dāvinot pīpes karavīriem, kas tolaik cīnījās frontē.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) īstenotā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta ietvaros šopavasar tika noorganizēti ne tikai Kultūras svētki, bet izgatavoti arī trīs stendi “Īru dumpinieki un latvieši Dublinā”, kas stāsta par Pētersonu ģimenes nopelniem Īrijas neatkarības atgūšanas laikā. Šogad, kad īri plaši atzīmē revolūcijas “Eastern Rising” simtgadi, šī informācija ir īpaši svarīga.

Lieldienu dumpis, kura simtgadi šogad plaši atzīmē visā Īrijā, secen negāja arī latviešiem, kas tolaik dzīvoja Dublinā. Pētersonu vārds ir cieši saistīts ne tikai ar pīpju ražošanu, bet arī ar iesaistīšanos cīņās par Īrijas neatkarību. Uzņēmēja Kārļa Pētersona brāļa dēls Konrāds, kas bija Sinn Fein biedrs un aktīvists, jauns, tikko Dublinas Universitāti beidzis inženieris, savu revolucionāro rūdījumu smēlās no Konstances Markevičas (Constance Markievicz) un Džeimsa Konolī (James Connolly).

Pirms 150 gadiem Dublinā Graftonstrītā (Grafton Street) durvis vēra pavisam necila pīpju darbnīciņa, kuru te iekārtoja vācietis Frīdrihs Kapps. Desmit gadus vēlāk (1876. gadā) pa šīm pašām durvīm iesoļoja 23 gadus vecs latviešu puisis Kristaps Pētersons, kuru šodien mēs pazīstam kā Čārlzu vai Kārli Pētersonu.