1918. gada rudens bija satraucošs laiks ne tikai Latvijā. Vismaz viena ģimene, kuras mītnes zeme bija Īrija, cītīgi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē un pat tika iesaistīta jaunās valsts veidošanas procesā. Latvijas Republikas proklamēšanu Zaļajā salā piedzīvoja Kārlis Pētersons, viņa sieva, divi bērni un revolucionārais nemiera gars, Kārļa brāļa dēls - Konrāds Pētersons. Jaunās valsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 18. novembra vakarā rakstīja vēstules pasaules ietekmīgākajām valstīm, tostarp Lielbritānijai. Palīgā tika aicināti un iesaistīti tautieši ārvalstīs. Ziņu no Latvijas saņēma arī Kārlis Pētersons Īrijā, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa.

Īrijas centrālā laikraksta lappušu slejās šā gada novembrī ir lasāms raksts par uzņēmumu Kapp & Peterson. “Irish Times” autors Frank McNally, ieinteresējies par uzvārdu sakritību, ir veicis arī savdabīgu pētījumu. Pārskatot laikraksta arhīvus, žurnālists ir atklājis, ka Pirmā pasaules kara laikā Kārļa Pētersona vadītais uzņēmums Kapp&Peterson Dublinā ir devis visai ievērojamu ieguldījumu, dāvinot pīpes karavīriem, kas tolaik cīnījās frontē.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) īstenotā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta ietvaros šopavasar tika noorganizēti ne tikai Kultūras svētki, bet izgatavoti arī trīs stendi “Īru dumpinieki un latvieši Dublinā”, kas stāsta par Pētersonu ģimenes nopelniem Īrijas neatkarības atgūšanas laikā. Šogad, kad īri plaši atzīmē revolūcijas “Eastern Rising” simtgadi, šī informācija ir īpaši svarīga.

Lieldienu dumpis, kura simtgadi šogad plaši atzīmē visā Īrijā, secen negāja arī latviešiem, kas tolaik dzīvoja Dublinā. Pētersonu vārds ir cieši saistīts ne tikai ar pīpju ražošanu, bet arī ar iesaistīšanos cīņās par Īrijas neatkarību. Uzņēmēja Kārļa Pētersona brāļa dēls Konrāds, kas bija Sinn Fein biedrs un aktīvists, jauns, tikko Dublinas Universitāti beidzis inženieris, savu revolucionāro rūdījumu smēlās no Konstances Markevičas (Constance Markievicz) un Džeimsa Konolī (James Connolly).

Pirms 150 gadiem Dublinā Graftonstrītā (Grafton Street) durvis vēra pavisam necila pīpju darbnīciņa, kuru te iekārtoja vācietis Frīdrihs Kapps. Desmit gadus vēlāk (1876. gadā) pa šīm pašām durvīm iesoļoja 23 gadus vecs latviešu puisis Kristaps Pētersons, kuru šodien mēs pazīstam kā Čārlzu vai Kārli Pētersonu.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) Kapu apzināšanas un kopšanas komiteja Liānas Goldštremas vadībā, kas rūpējas par vientuļo latviešu apbedīšanas vietu sakārtošanu un uzturēšanu Zaļajā salā, ir noskaidrojusi vietu, kur Hamburgā (Vācijā) ir apbedīts pasaulslavenais Īrijas latvietis, uzņēmējs un izgudrotājs, ražotnes “Kapp&Peterson” līdzīpašnieks un direktors Kārlis Pētersons.

Visbiežāk, runājot par latviešiem Īrijā, rodas asociācijas ar mums pašiem, proti, ar pēdējo emigrāciju. Tomēr tā nebūt nav - latvieši Īrijā ir dzīvojuši jau izsenis. Vieni no slavenākajiem 19. un 20. gs. Īrijas latviešiem noteikti ir Pētersoni. Tieši par viņiem pēdējās emigrācijas Īrijas latviete Sandra Bondarevska (attēlā pa labi) šobrīd raksta grāmatu!

Pavisam nesen atklājās, ka mūsu slavenajam tautietim - pīpju ražotājam Kārlim Pētersonam Latvijā ir radinieki. Īrijas latviešu vēstures pētniekiem Dublinā pirmais atsaucās Alvils Pētersons no Gulbenes. Viņš pastāstīja, ka viņa tēvam, kas vēl joprojām dzīvo Cēsīs, pieder arī 1896. gadā Dublinā ražots pīpju komlpekts.