2018. gadā aprit simts gadi kopš proklamēta Latvijas valsts. Mūsu valsts netapa vienā dienā, tā bija mērķtiecīga, drosmīga un tālredzīga Latvijas cilvēku rīcība. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticam. Tāpēc Latvijas valsts simtgades birojs valsts simtgadē ikvienu aicina dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.

Latvijas jubilejas gads diasporai un tostarp Īrijas latviešiem solās būt ražīgs un aktīvs. To sola gan Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisija, gan Kultūras ministrija. Tiesa gan tas šoreiz sācies ar nelielu kavēšanos, jo pagaidām projektu pieteikumu iesniegšanas izziņošana ir nedaudz iekavējusies.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 25.oktobra sēdē diskutēja par diasporas un Latvijas valsts sadarbības jautājumiem. Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons: “Diaspora un Latvijas valsts, tā ir atgriezeniska saite, kur abas puses papildina viena otru, stiprinot gan Latvijas valstiskumu, gan Latvijas valstspiederīgo piederību savai valstij. Viens no līdzekļiem, ko var sniegt valsts, ir gadskārtējais budžeta pieprasījums diasporas atbalstam”.

Šogad mediju atbalsta programmām paredzēto finansējumu administrēs publiski nodibinājumi Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), "Sabiedrības integrācijas fonds" (SIF) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), šodien lēmusi Latvijas valdība.

Latvijas valsts simtgade ir mūsu iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kuras pārraudzībā ir arī diaspora, šodienas, 22. marta, sēdē skatīja Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto saliedētības pārvaldības un koordinācijas modeli. Sēdē piedalījās KM pārstāve Solvita Vēvere, kura deputātus iepazīstināja ar vēl vienu sabiedrības integrācijas modeli, kas izstrādāts pēc premjera Māra Kučinska rezolūcijas.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) izsludina atklātu projektu konkursu 2017.gadā īstenojamiem projektiem mērķprogrammas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā diasporai, mazākumtautībām un personām ar invaliditāti" ietvaros, kas tiek finansēta no SIF piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši programmai piešķirtajam finansējumam.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ieskatā Māra Kučinska vadītās valdības pirmais darba gads attiecībā uz diasporu ir vērtējams kā lēna iešūpošanās. Kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā, un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni. Tomēr mērķtiecīgas un konsekventas stratēģijas trūkums valdībā kavē diasporas potenciāla apgūšanu pašas Latvijas izaugsmes labā.

10.janvārī Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji informēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputātus par Latvijas valsts simtgades aktualitātēm – valdības apstiprinātajā simtgades pasākumu plānā ietvertajām norisēm, jo īpaši tām, kas paredzētas bērnu un jauniešu, kā arī diasporas mērķauditorijām.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) organizē semināru par mērķprogrammu „Latvijai-100”. Seminārs norisināsies 5.janvārī plkst.11.00 Eiropas mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Seminārā VKKF pārstāvji informēs un atbildēs uz jautājumiem par projektu noformēšanu un iesniegšanas kārtību, savukārt Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji pastāstīs par mērķprogrammas mērķi un uzdevumiem.