Koalīcija pirmdien vienojusies uz nedēļu atlikt Diasporas likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā, lai ar diasporas organizācijām izrunātu jautājumu par diasporas definīciju, pēc koalīcijas sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Šajā jautājumā nepieciešama profesionāla diskusija ar diasporas organizāciju un juristu dalību, norādīja premjers.

Lai arī kopš vispārējām vēlēšanām Īrijā pagājis vairāk kā mēnesis un jaunais parlamenta sastāvs jau trīs nedēļas mēģina vienoties par valdības veidošanu, šim procesam nobeigums vēl nav manāms. Kā jau tika iepriekš prognozēts, sarunas par koalīcijas veidošanu ir smagas un pagaidām nav devušas rezultātus.

Vispārējās vēlēšanas Īrijā ir noslēgušās un pašlaik notiek sarunas starp partijām par koalīcijas un valdības veidošanu. Jau tagad ir skaidrs, ka šis process nebūs viegls un pirmo reizi vēsturē var nākties vienoties divām lielākajām, bet līdz šim savstarpēji naidīgajām partijām – Fine Gael un Fianna Fáil.

Šodien, 19. oktobrī, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš plānotajā sarunā ar Reformu un tiesiskuma koalīcijas pārstāvjiem – Valdi Dombrovski, Valdi Zatleru un Raivi Dzintaru – saņēma apliecinājumu, ka topošās koalīcijas modelis (50+6) šobrīd tiek saglabāts sākotnējā piedāvājumā un ka tā paplašināšana, iesaistot bezpartejisko, no ZZS saraksta ievēlēto deputātu Jāni Dūklavu kā zemkopības ministra amata kandidātu, nav iespējama ZRP celto iebildumu dēļ, vēstī Prezidenta preses dienests.

Vakar, 14. oktobrī, notika Zatlera Reformu partijas (ZRP), Vienotības un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL!-TB/LNNK) sēde, kurā tika pieņemts lēmums par koalīcijas partiju atbildības jomām, teikts Zatlera Reformu partijas paziņojumā.

Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL!-TB/LNNK) pēc trīs nedēļu ilgām pārrunām vakar vakarā beidzot nonāca pie kopsaucēja, paziņojot, ka tieši šīs trīs partijas veidos koalīciju, opozīcijā atstājot Saskaņas centru (SC) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Ar Zatlera reformu partiju (ZRP) un nacionālo apvienību „Visu Latvijai!” – TB/LNNK (VL!-TB/LNNK) veidota tiesiskuma koalīcija un valdība ir partijas Vienotība prioritāte, teikts partijas paziņojumā. Tomēr, ja ZRP kategoriski iestājas pret šādu koalīcijas modeli, Vienotība piedāvā ZRP veidot nacionālās saliedētības valdību, vakar nolēma partijas valde.

Šodien, 3. oktobrī, notika Zatlera reformu partijas (ZRP) un Vienotības tikšanās, kurā abas partijas nolēma izveidot nacionālās saliedētības koalīciju, aicinot tajā Nacionālo apvienību un Saskaņas centru, liecina ZRP paziņojums. Tādējādi koalīcijā būtu četras partijas - ZRP, Vienotība, Saskaņas centrs un VL-TB/LNNK.

Atbildot uz Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes paziņojumu par koalīcijas veidošanu ar Saskaņas centru, Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir paziņojusi, ka koalīcija ar Saskaņas centru Vienotībai nav pieņemama ideoloģisku, nevis etnisku apsvērumu dēļ, un aicinājusi ZRP līdz pirmdienai pārdomāt savu lēmumu.

Viens no Zatlera Reformu partijas (ZRP) pamatprincipiem ir nepārprotams uzstādījums – pārtraukt sabiedrības naida un nesaskaņu vairošanu un pārnest fokusu uz diskusiju par Latvijas nākotni un to, kā pārveidot valsti par tādu, kurā cilvēki grib dzīvot un audzināt bērnus, teikts Zatlera Reformu partijas valdes paziņojumā.