Portāla lasītājiem Konrāda Pētersona vārds nav svešs. Esam par viņu rakstījuši daudz. Ja nu kāds nav dzirdējis Konrāda vārdu, tad viņš ir pīpju meistara Kārļa Pētersona brāļa dēls, kas 1906. gada sākumā, bēgot no cara represijām, ieradās Dublinā, iesaistījās cīņās par īru neatkarību no britiem, vēlāk remigrēja uz Latviju un 1944. gadā pēc bēgļu gaitām Zviedrijā, atkal nonāca Īrijā, kur nodzīvoja līdz mūža beigām.

Š.g. 21.septembrī plkst.12.00 Latvijas vēstniecības Īrijā darbinieki, piedaloties akcijā “Pasaules talka” (World Cleanup Day 2019), Ātijas (Athy) pilsētas kapos sakops latvieša Konrāda Pētersona kapa vietu, portāls baltic-ireland.ie uzzināja vēstniecībā. Latvijas vēstniecība aicina pievienoties talkai arī citus akcijas atbalstītājus.

Baltic-Ireland žurnālistes, publicistes un vairāku grāmatu autores Sandras Bondarevskas desmit gadu pētījums par Pētersonu dzimtas gaitām, sasniegumiem, kā arī devumu mītnes zemei Īrijai un dzimtenei Latvijai ir pabeigts. Tas ir sakārtots grāmatā “Pētersoni Īrijā” un nodrukāts. Grāmatas atvēršana notiks 25.maijā pulksten 15.00 Latvijas vēstniecībā ‎ Dublinā, 23 Fitzwilliam Place.

1918. gada rudens bija satraucošs laiks ne tikai Latvijā. Vismaz viena ģimene, kuras mītnes zeme bija Īrija, cītīgi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē un pat tika iesaistīta jaunās valsts veidošanas procesā. Latvijas Republikas proklamēšanu Zaļajā salā piedzīvoja Kārlis Pētersons, viņa sieva, divi bērni un revolucionārais nemiera gars, Kārļa brāļa dēls - Konrāds Pētersons. Jaunās valsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 18. novembra vakarā rakstīja vēstules pasaules ietekmīgākajām valstīm, tostarp Lielbritānijai. Palīgā tika aicināti un iesaistīti tautieši ārvalstīs. Ziņu no Latvijas saņēma arī Kārlis Pētersons Īrijā, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa.

Viņš bija latvietis, kas cēla gan savas dzimtenes, gan mītnes zemes tautsaimniecību; latvietis, kas nodzīvoja garu un trauksmainu mūžu; latvietis Īrijā, kuram ir vērts līdzināties. Un šis latvietis bija Konrāds Pētersons – viens no pirmajiem latviešu inženieriem ar ārvalsts diplomu, revolucionārs un izcila personība. K. Pētersons ir dzimis 1888.gadā un 15.oktobrī, tieši šogad, viņam apritētu 130.

Šī gada oktobrī apritēs 130 gadi kopš Rīgā pasaulē nāca kādreizējais Kilberry kūdras fabrikas direktors, inženieris un īru neatkarības kustības atbalstītājs, latvietis Konrāds Pētersons. Aizvadītās nedēļas nogalē Kristus Apvienotās evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes cilvēki apmeklēja Athy pilsētiņu, lai uzpostu viņa atdusas vietu St. Michael's kapsētā.

Vēsturnieks Sems MakGrats (Sam McGrath) kopā ar vēl diviem īru autoriem šogad ir sagatavojis un izdevis otro īru vēstures dokumentālo stāstu krājumu sērijā “Come here to me”. Mums, latviešiem, šī grāmata ir īpaša ar to, ka tajā iekļauts arī stāstījums par Konrādu Pētersonu – inženieri un revolucionāru.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) īstenotā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta ietvaros šopavasar tika noorganizēti ne tikai Kultūras svētki, bet izgatavoti arī trīs stendi “Īru dumpinieki un latvieši Dublinā”, kas stāsta par Pētersonu ģimenes nopelniem Īrijas neatkarības atgūšanas laikā. Šogad, kad īri plaši atzīmē revolūcijas “Eastern Rising” simtgadi, šī informācija ir īpaši svarīga.

Lieldienu dumpis, kura simtgadi šogad plaši atzīmē visā Īrijā, secen negāja arī latviešiem, kas tolaik dzīvoja Dublinā. Pētersonu vārds ir cieši saistīts ne tikai ar pīpju ražošanu, bet arī ar iesaistīšanos cīņās par Īrijas neatkarību. Uzņēmēja Kārļa Pētersona brāļa dēls Konrāds, kas bija Sinn Fein biedrs un aktīvists, jauns, tikko Dublinas Universitāti beidzis inženieris, savu revolucionāro rūdījumu smēlās no Konstances Markevičas (Constance Markievicz) un Džeimsa Konolī (James Connolly).