11. novembrī Dublinā, Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) nedēļas nogales skolā “Saulgriezīte” tika godināti divi mūsu Latvijas Valstij tik svarīgi notikumi. Ar īpaši sagatavotu pasākumu atzīmējām gan Lāčplēša dienu, gan Latvijas Republikas proklamēšanas simto gadadienu. Šajā Latvijas svētku sezonā rosinājām mūsu skolēnus izprast viņu latviskās saiknes un piederību.

Sestdien, 17. novembrī, Dublinas mēra rezidencē notiks Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotais Latvijas valsts simtgades pasākums “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt”, pēc tam pieaugušie svinību viesi vakaru turpinās vīna bārā 37 Dawson Street, bet jauniešiem ĪLNP ir sarūpējusi īpašu pārsteigumu – slidotavas apmeklējumu.

Svētdien, 11. novembrī, Claremorris pilsētas zālē svinīgā noskaņojumā kopā sanāca latvieši un latviešu draugi, lai kopā atzīmētu Lāčplēša dienu un Latvijas simtgadi. Koncerts bija pilns draudzības, dažādības un jaunu talantu. Sligo skoliņas “Zemene” bērni mūs priecēja ar dziesmu, kā arī rādija mums savu sasveicināšanās apli. Mayo skoliņas “Graudiņš” skolēni uzstājās ar divām dziesmām un deju “Ar vilciņu Rīga braucu”, kuras hereogrāfijas autore ir skoliņas audzēkne Eila Nigule- Belenusa.

1918. gada rudens bija satraucošs laiks ne tikai Latvijā. Vismaz viena ģimene, kuras mītnes zeme bija Īrija, cītīgi sekoja līdzi notikumiem dzimtenē un pat tika iesaistīta jaunās valsts veidošanas procesā. Latvijas Republikas proklamēšanu Zaļajā salā piedzīvoja Kārlis Pētersons, viņa sieva, divi bērni un revolucionārais nemiera gars, Kārļa brāļa dēls - Konrāds Pētersons. Jaunās valsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 18. novembra vakarā rakstīja vēstules pasaules ietekmīgākajām valstīm, tostarp Lielbritānijai. Palīgā tika aicināti un iesaistīti tautieši ārvalstīs. Ziņu no Latvijas saņēma arī Kārlis Pētersons Īrijā, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa.

Lāčplēša dienas priekšvakarā 8. novembrī “Arēnā Rīga” izskanēja Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokopera "Lāčplēsis", kuru kā dāvanu Latvijas simtgadē producējis Juris Millers. Šajā uzvedumā Lāčplēša loma bija uzticēta dziedātājam Donam, bet apmēram 1000 Nācijas kora dziedātāju vidū bija arī latvieši no vairākām Eiropas valstīm, tostarp, no Īrijas. Rokoperā piedalījās kopumā 27 kori, tostarp koris “Meluzīna” no Luksemburgas, koris “Ziemeļmeita” no Somijas, Latviešu biedrības Īrijā jauktais koris “eLVē” un Londonas latviešu koris.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) Latvijas valsts simtgades pasākums notiks svētdien, 18.novembrī, plkst. 15.00 Dublinas pilsētas hallē, liecina paziņojums LBĪ mājas lapā. Pasākumā tautiešus uzrunās Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis, LBĪ vicepriekšsēdētāja Liene Eškina, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājs, Pasaules pastorālā institūta Eiropas daļas vadītājs Artis Eglītis un latviešu organizāciju pārstāvji.

Augsim lieli, augsim stipri, Būsim sveiki, veseli. Uzdziedāsim, uzdziedāsim Augstu laimi Latvijai. 17. novembrī plkst. 19.00 Connacht Hotel, Galway notiks Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienai veltīts koncerts un balle, teikts Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) mājas lapā publicētajā paziņojumā.

Īrijas un Latvijas ceļi uz valstisko neatkarību tiek salīdzināti itin bieži. Ne reti jau atzīts, ka vēsturisko notikumu secība abās ir visai līdzīga. Tiesa gan, Latvija šo ceļu pieveica ātrāk, bet Īrijai nācās pacīnīties ilgāk. Šoreiz palūkosimies, kādi notikumi risinājās Zaļajā salā laikā, kad Baltijas jūras krastā tika proklomēta Latvijas Republika un kādas saites tolaik saistīja Latviju ar Īriju.

Visi laipni aicināti uz koncertu par godu Latvijas valsts 100gadei - "Ar saknēm Latvijā". Pasākums notiks 18. novembri plkst. 15.00, Newport Community Centre, Clonbealy, Newport, Co.Tipperary. Koncertā uzstāsies bērnu tautas deju kolektīvs "Taurenītis" Anitas Šuplinskas vadībā, tautas deju kolektīvs "Nemiers" Aigas Kunickas vadībā, skoliņu "Pūcīte" un "Kamenīte" bērni, ka arī īpašie viesi ar solo numuriem.

Mayo Latviešu atbalsta grupas skoliņa aizvadījusi 2 spraigus pirmos 2018/2019. mācību gada mēnešus. Šis mācību gads sākās ar mums ļoti nozīmīgu notikumu- skoliņas vārda došanas svētkiem. Mayo latviešu skoliņa “Graudiņš” - tā mēs sevi dēvēsim turpmāk. Graudiņš vārpā kā simbols mūsu kopībai skoliņā. Graudiņš kā simbols mūsu pašu izaugsmei, jaunām idejām un projektiem. Šogad mums pievienojušās vairākas jaunas ģimenes.