Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pārstāvis Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pretendēs uz padomes vadītāja amatu un fonda darbu iecerējis padarīt efektīvāku un caurspīdīgāku, aģentūrai LETA pastāstīja politiķis. Viņš norādīja, ka pie SIF darba uzlabošanas plāno strādāt, esot fonda padomē un neatkarīgi no jautājuma par padomes vadītāja amatu. Reizē viņš ir gatavs to ieņemt, ja padomes pārstāvji par to vienosies.

Atbalstāmi ir grozījumi, kas ļautu pilsoņiem ārvalstīs Saeimas vēlēšanās pa pastu balsot par jebkura vēlēšanu apgabala kandidātiem, aģentūrai LETA pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Budriķis (JKP). Pašlaik izskatīšanai Saeimas komisijās ir grozījumi, kas paredz noteikt, ka, ārvalstīs piesakoties Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā balsot pa pastu, vēlētājam būtu iespēja izvēlēties, par kura vēlēšanu apgabala kandidātiem balsot.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien apsolījis Īrijas premjerministram Leo Varadkaram, ka pēc Brexit uz robežas starp abām valstīm fiziska kontrole nenotiks, paziņojusi Džonsona preses pārstāve. Džonsons vēlas, lai tiku mainīta vienošanās, ko viņa priekštece premjerministra amatā Terēza Meja panāca ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem, sevišķi, sadaļa par tā dēvēto pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Bezvienošanās Brexit gadījumā lielākais uztraukums būtu par negatīvajām sekām, ko izraisīs Īrijas un Ziemeļīrijas "cietā robeža", aģentūrai LETA pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Ēriks Kalniņš (JV). Vaicāts par Lielbritānijas jauno premjerministru Borisu Džonsonu, Kalniņš norādīja, ka Apvienotās Karalistes jaunais valdības vadītājs ir kolorīta, karstasinīga un kontroversiāla persona, kura ir gatava īstenot arī bezvienošanās jeb "cieto" Brexit.

Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām adresētā vēstulē jaunā Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona nostāju ceturtdien nosaucis par "nepieņemamu". Džonsons, kas premjera amatā stājās trešdien, paziņojis, ka nepieciešams panākt jaunu vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kurā vairs nebūtu tā dēvētā pagaidu risinājuma Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Lai izveidotu starpnozaru Rīcības plānu darbam ar diasporu 2021.- 2023.gadam, plānots izveidot piecas tematiskās darba grupas, kas sagatavotu rīcības plāna projektu, šodien nolemts pirmajā Diasporas konsultatīvās padomes sēdē. Minētajās darba grupās darbosies valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji, kuriem atbilstoši Diasporas likumā noteiktiem rīcības virzieniem būs jāsagatavo rīcības plāns darbam ar diasporām.

Latvijā šogad jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Pagājušā gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 55750 bezdarbnieki, kas ir par 355 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 56105 bezdarbnieki.

Turpmāk būs noteikta detalizētāka ārvalstīs izdoto traktortehnikas vadītāju apliecību apmaiņas kārtība, paredz Latvijas valdības otrdien apstiprinātie grozījumi traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtībā.

Kultūras ministrija ir noslēgusi līdzdarbības līgumu ar "Pasaules brīvo latviešu apvienību" (PBLA), lai organizācija nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un Latvijas profesionālās kultūras un mākslas pieejamību diasporas mītnes zemēs. 2019.gadā šim mērķim PBLA tiks izmaksāti 70000 eiro, bet par finansējumu nākamajiem gadiem tiks lemts atsevišķi pēc attiecīgo gadu budžetu pieņemšanas. No finansējuma līdz 10% apvienība var izmantot savām administratīvajām izmaksām.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju joprojām ir zema, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas datiem par 2018.gadu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2018.gadā tik vērtēta ar vidēji 5,4 ballēm no 10.