Šī gada 1.septembrī mūsu saulstariņš un visu mīļotā, pozitīvā Daiga Ansberga devās mūžībā, kad līdz 61. dzimšanas dienai bija palikušas tikai 2 dienas. Daigas lielākais dzīves gājums aizritēja Latvijā - Kuldīgā. Bērnību pavadījusi Alsungā, bet skolas gaitas aizvadījusi Talsos, kur skolu un augstskolu pabeigusi ar izcilību. Tika izveidota ģimene, kurā piedzima dēls Ivo.

Vienai dzīvei vieni vārti, Saules gaismai atvērti. Žēl tikai, ka nezinām, Cik ilgi vaļā mums tie ir.

No Tevis tik daudz bija ko gūt. Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd, Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt…

Augšā, aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs. Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tā gūs.

Nu mūžs ir noslēdzies, Stāv ozols pagalmā un skatās, Kā aiziet tēvs caur vārtiem Savās mūža takās. (J. Rūsiņš)

Viss jāatstāj. Kad saule pavasarī Sies atkal vaļā puķu pumpurus,Ar saviem straujiem ziemeļvēju zirgiemBūs ziema viņu aizvedusi līdz.(Ā.Elksne) Draugi, paziņas un darba biedri Portlaoise skumst par Raita Tora aiziešanu Mūžībā un izsaka visdziļāko līdzjūtību sievai Solvitai, bērniem Elisai un Dagnim, un mammai Ritai.

Tu, mīļo tēt, nu projām aizej klusi Tai ceļā pēdējā, no kura nepārnāk. (V. Grēviņš) Izsakām līdzjūtību mūsu skolas skolotājai Līgai Bellamy ar ğimeni uz mūžu no tēta Jāņa Kiršteina atvadoties. Skolas "Saulgriezīte" skolotājas, skolēni un vecāki

Man palikuši tavi vārdi, Man palikusi tava sirds, Un liekas, ka ikvienā zvaigznē Vēl tavas acis pretī mirdz.” (M. Jansone.) Izsakām visdziļāko līdzjūtību mūsu skolas vadītājai Laurai Zemvaldei, Gabriellai, Rafaelam un visiem tuviniekiem tēti, vectētiņu, vīru, sievastēvu Miervaldi Didzi mūžībā aizvadot.

Tuvs cilvēks var nolīt kā lietus, Atnākt kā sniegs, Būt kā migla vai eņģelis balts, Kas vienmēr pār tevi stāv Un piedalās dvēseles sarunās tavās. (M. Svīķe)

Tavs kalps, Kungs, aiziet klusu, Daudz gadu redzējis; Dod viņam svētu dusu, Kā Tu to solījis!