Tuvs cilvēks var nolīt kā lietus, Atnākt kā sniegs, Būt kā migla vai eņģelis balts, Kas vienmēr pār Tevi stāv Un piedalās dvēseles sarunās Tavās. (M. Svīķe)

Aiz katra paliek dzīve Un pasacītais vārds, Bet atmiņas tik dārgas Sirds ilgi saglabās. /M.Jansone/ Skumju brīdī esam kopā ar Daci Skudru un Indru Jākabsoni, atvadoties no māsas Dailas.

Es sev paņemšu līdzi vien saujiņu baltā vēja, Ap saknēm to vīšu. Tur dziļi jau vēja nav. Es atstāšu elpu Uz palodzes tur, tai grāmatā, rau… Es akmenī, puķē un papīra lapā būšu. Sev paņemšu līdzi vien saujiņu balta vēja. Bet tieši šīs saujas jums pietrūks... /A.Rancāne/

Pierimst soļi, klusē domas, Neskan mīļā mātes balss, Tikai klusa sāpe sirdī Ilgi vēl pēc Tevis sauks. Mūža simtu pirmajā gadā no dzīves šķīrās Milda Pakšina - septiņu bērnu mamma, vienpadsmit mazbērnu vecmāmiņa un astoņpadsmit mazmazbērnu vecvecmāmiņa.

Tu būsi debesīs, zemē, Tu vējā un saulē. Tu savējo sirdīs, Tie tevi neaizmirsīs. (V. Kokle–Līviņa) Vēlamies izteikt visdziļāko līdzjūtību vīram, dēlam, ģimenei, tuviniekiem un draugiem zaudējot mūsu mīļo draudzeni Sanitu Lemešu.

Kad dodos es prom, tad neskumstiet jūs, Kaut nedaudz citāds, es tepat vien būšu… Tie, kas dzirdēt spēj – tie sadzirdēs Caur trauslajām putnu dziesmām, Caur saldo kameņu sanēšanu. Tie, kas just spēj – tie sajutīs Caur siltu vēja glāstu, caur dzidru ūdens lāsi.

Ir tik bezgala skumji, kad jāapzinās – VAIRS NEKAD... Tikai pirms dažām dienām Tu kopā ar visiem priecājies par Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Kanādu. Vēl pagājušā gada novembrī Tu mums, Īrijas latviešiem, Zoomā stāstīji par saviem patriotiskajiem piedzīvojumiem Latvijā padomju gados, bet oktobrī mēs sūtījām tev uz Grieķiju balvu Latvijas lepnums Īrijā - Iedvesmotājs. Tu biji kopā ar mums vienmēr, arī pēc tam, kad sen jau vairs nebiji Latvijas vēstnieks Īrijā.

Nevar pazust tas, ko mīli, Nezūd darbs, kas krietni veikts. Arī tad, ja mūža gājums Šķiet pārāk negaidīti beigts. /A.Krūklis/ Latvijas sportistu pārstāvētā hokeja komanda “Icebreakers” izsaka visdziļāko līdzjūtību Igora Kalugina ģimenei, radiem un draugiem par sāpīgo zaudējumu. Igora Kalugina dzīves ceļš aprāvās pēc ilgas cīņas ar smagu slimību.

Augšā, aiz zvaigznēm pēc grūtajiem kariem, Mūžīgā mierā sirds dusēt nu iet. Kristus Apvienotā evaņģēliski luteriskā latviešu draudze Īrijā izsaka sirsnīgu līdzjūtību Māra Jansona tuviniekiem, viņam mūžībā aizejot.

Es sev paņemšu līdzi vien saujiņu baltā vēja, Ap saknēm to vīšu. Tur dziļi jau vēja nav. Es atstāšu elpu Uz palodzes tur, tai grāmatā, rau... Es akmenī, puķē un papīra lapā būšu. Sev paņemšu līdzi vien saujiņu balta vēja. Bet tieši šīs saujas jums pietrūks ... /A.Rancāne/