Tu katram viena, tikai viena, Kurai kā pie saules bērni turas klāt. Tāpēc ir tik grūti, skumjām asarām birstot, Uz mūžu zemei Tevi atdot, māt!

Augšā, aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs!

"Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm." /Lk. 2:29-31/

1. februāra vēlā vakarā ceļu satiksmes negadījumā (Skerries Road, Rush, Co. Dublin) miris volejbolists Valdis Gabranovs (1981. gada 4. jūnijs - 2017. gada 1. februāris). Īrijas latviešu volejbolistu saime izsaka visdziļāko līdzjūtību Valda mammai, dēlam, meitai un dzīvesbiedrei, kura ir bērniņa gaidībās, kā arī brālim ar ģimeni.

Skan tava šūpļa dziesma krūtīs. Tā katrā dzīves solī man ir klāt, Skan priekos, bēdās, kad ir grūti, Skan sirdī man, ak, mīļā, labā māt... /A. Krūklis/

Es nekā vairāk nesacīšu Kā tikai vienu, proti – Man tur debesīs ir viena kaija. Kaijiņa. Balta ļoti./I. Ziedonis/

Mēs klusi paliekam šai krastā, Vēji šalkos un mierinās mūs, Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē, Vienmēr mūsu atmiņās būs.

Kad slimība ir neatgriezeniski uzvarējusi, kad stipras un spēcīgas rokas ir rimušas no darba un rāmi guļ saliktas uz krūtīm, kad apzinies, ka nekad vairs nesajutīsi šo roku spiedienu un nekad vairs nedzirdēsi “Nu, dēls, kā klājas?”, tad ir skaidrs – ir pienācis laiks atvadīties un viss, kas reiz bijis, nu pārvēršas pagātnē.

Noriet saule vakarā Sidrabiņu sijādama; Aiziet dusēt māmuliņa Baltā smilšu kalniņā. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Limerikas tautas deju kopas “Nemiers” dejotājiem Olitai, Lindai un Raitim māmiņu un vecmāmiņu guldot zemes klēpi. Esam kopā ar Jums šajās bēdās.

Augšā, aiz zvaigznēm pēc grūtajiem kariem Mūžīgā mierā sirds dusēt nu iet. Laimībā svētā ar ziedošiem zariem Tevi, kas cīnījies, pušķos tur Dievs!