Bijusī rīdziniece Dana Sorokina dzīvo Īrijā kopš 2001.gada septembra. Pēc ierašanās Dublinā viņa sāka strādāt ātrās ēdināšanas uzņēmumā Burgerking un, pat grūti noticēt, strādā tur joprojām. Tagad gan ne vairs aiz letes, bet par menedžeri. Un vēl – Dana ir māksliniece, kuras radošie sapņi sāka piepildīties tieši Īrijā.

Kristus Apvienotās evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes aktīvisti un vēstniecības pārstāvji Īrijā šodien Dublinas Mount Jerome kapsētā sakopa latviešu diplomāta Jāņa Meža un viņa sievas Dorotejas Šteinbergas kapa vietu. Tradīciju atcerēties un rūpēties par mūžībā aizgājušo diplomātu mūža mājām Īrijā, 2012. gadā ieviesa toreiz Zaļajā salā rezidējošais vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts.

Ar 2023. gada 1. janvāri valstī ar likumu noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta līdz 11,30 eiro stundā. Saskaņā ar National Minimum Wage Act 2000 lielākajai daļai strādājošo ir tiesības uz minimālo algu, bet likums neliedz darba devējam piedāvāt darbiniekiem lielāku algu. Taču pastāv arī tādas darba ņēmēju kategorijas, kuriem darba devējs var maksāt zemākas atalgojuma likmes, piemēram, darbinieki vecumā līdz 20 gadiem.

Latvijai un Īrijai ir bijusi līdzīga pieredze daudzās jomās, tostarp, abas valstis ir piedzīvojušas nozīmīgus emigrācijas procesus. Skaitliski tie, protams, nav salīdzināmi, ņemot vērā, ka Īrijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza 5 miljonus, bet tiek lēsts, ka visā pasaulē dzīvojošo īru izcelsmes cilvēku skaits ir apmēram 70-80 miljoni. Šīs valsts diasporas politika varētu būt noderīgs avots, kur arī citām valstīm smelties pieredzi.

Sestdien, 3.decembrī, Otrās Adventes priekšvakarā, sveču gaismas pielietajā vācu luterāņu baznīcā Dublinā pulcējās latvieši, lai godinātu un sveiktu apbalvojuma “Latvijas Lepnums Īrijā” saņēmējas. Apbalvošanas ceremonija notika jau piekto gadu pēc kārtas un simboliski šogad dažādās nominācijās balvas saņēma piecas lieliskas sievietes.

Pēdējā laikā medijos arvien biežāk parādās ziņas, ka pusaudži Latvijā savā starpā sarunājas angļu valodā. Īrijas piemērs parāda, cik tas var būt neatgriezeniski. Īri, būdami zem angļiem, spēja saglabāt savu valodu, bet simts neatkarības gados to gandrīz pilnībā ir pazaudējuši, tagad tā lielākoties ir tikai valoda, ko māca skolā. Ņemot šo visu vērā, Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP) priecājas, ka Īrijā latviešu pusaudži runā latviešu valodā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Īrijas latviešu amatierteātris “Sliedes” devās uz Lielbritāniju, lai Birmingemā piedalītos diasporas teātru festivālā “Starp 5 salām”. Kaimiņsalas latviešiem bija unikāla iespēja redzēt režisores Baibas Gaigras veidoto Andra Zeibota lugas “Džungļu joki” iestudējumu, kura pirmizrāde Dublinā tiek vēl tikai plānota nākamā gada janvārī.

Tieši 18. novembrī, valsts proklamēšanas 104. gadadienā, Latvijas Republikas vēstnieks Dublinā Juris Štālmeistars vēstniecības namā pulcināja kopā Īrijas latviešus, lai svinīgi atzīmētu Latvijas dzimšanas dienu. Īrijas aktīvisti kuplā skaitā bija sabraukuši ne tikai no galvaspilsētas, bet arī attālākām Īrijas pilsētām. Pieņemšana noritēja ierastā formātā ar uzrunām un Latvijas himnu, priekšnesumiem un vīna glāzes pacelšanu par godu Latvijai.

Aizvadītajā svētdienā vairāk kā 100 latvieši Dublinā pulcējās LELB Pasaulē Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes rīkotajā valsts svētku dievkalpojumā. To ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars ar kundzi un citi vēstniecības darbinieki.

Vakar, 5. novembrī, Latvijas vēstniecības telpās Dublinā notika Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rosināts izglītības seminārs “Kas nogājis greizi?”. Savulaik Īrijā latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas darbojās teju katrā lielākā pilsētā, tagad vairs tikai septiņas republikā un viena Ziemeļīrijā. Semināra laikā tad arī tika meklētas atbildes, kāpēc skoliņu skaits ir samazinājies uz pusi, kā arī uzklausīti vidusskolēnu izglītotāji.