Līdzekļu trūkuma dēļ valdības rīcības plāns ar laiku var tikt precizēts, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš informēja, ka kopumā valdības rīcības plāna izpildei četru gadu laikā nepieciešams miljards eiro, bet šāda finansējuma patlaban neesot. Līdz ar to valdības rīcības plāns ar laiku tiks precizēts.

Latvijas Ministru (MK) kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta likumā, lai atvieglotu starptautisko organizāciju dienestos strādājošo valstpiederīgo iespējas uz laiku, ne ilgāku par gadu, strādāt Latvijas civildienestā. Iepriekš MK tika dots uzdevums līdz šā gada februāra beigām iesniegt Saeimā nepieciešamos likumprojektus, kas paredz iespēju ikvienam diasporas loceklim, kurš ieguvis izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs, efektīvi piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts civildienestu atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai.

Līdz 2019.gada budžeta pieņemšanai ministrijām diasporas atbalsta pasākumiem nepieciešamais finansējums jārod iekšējos resursos, teikts otrdien Ministru kabinetā atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai. Pērn 19.decembrī Saeimas komisijas sēdē tika akcentēts jautājums, ka situācijā, kad nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā.

Latvijas valdība šodien pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz, ka Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību, būs jāsniedz ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, uzskata Ekonomikas ministrija (EM). Darbaspēka pieejamības jautājums Latvijā kļūst arvien aktuālāks.

Ja par pamatu uzvārda maiņai ārvalstīs būs viendzimuma laulība, tad Iedzīvotāju reģistrā varēs aktualizēt ziņas par personvārda maiņu, nenorādot informāciju par šo laulību, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ikdienā arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad jālemj par tādu dokumentu atzīšanu vai tajos iekļauto ziņu izmantošanu, kas izdoti ārvalstīs atbilstoši attiecīgās valsts jurisdikcijai, bet tajos fiksētais fakts neatbilst Latvijas tiesību aktos noteiktajam.

Latvijas Ministru kabineta komiteja 6. novembrī lēma turpināt diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) plānu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, tāpat turpmākajās diskusijās būs jāmeklē risinājumi mazāk kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm. Ministru kabineta komiteja vakar skatīja EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Arī saistībā ar nepieciešamību piesaistīt kvalificētus darbiniekus ir pienācis laiks spriest par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Politiķis norādīja, ka valdības darba sākumā bija norādījis, ka vēl nav īstais brīdis par to runāt, taču tagad situācija ir mainījusies un ir pietuvojies laiks, kad varētu sākt runāt par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam. "Mūsu darba tirgus sauc pēc darba spēka," uzsvēra premjers.

Šogad mediju atbalsta programmām paredzēto finansējumu administrēs publiski nodibinājumi Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), "Sabiedrības integrācijas fonds" (SIF) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), šodien lēmusi Latvijas valdība.

12. oktobrī Latvijas Ministru kabinets (MK) konceptuāli atbalstīja veselības aprūpes finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru, citastarp, Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pēc 2018. gada nevarēs izmantot ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri Latvijā nemaksā nodokļus, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētājs Kristaps Grasis.