Līdz 2019.gada budžeta pieņemšanai ministrijām diasporas atbalsta pasākumiem nepieciešamais finansējums jārod iekšējos resursos, teikts otrdien Ministru kabinetā atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai. Pērn 19.decembrī Saeimas komisijas sēdē tika akcentēts jautājums, ka situācijā, kad nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā.

Latvijas valdība šodien pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz, ka Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību, būs jāsniedz ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, uzskata Ekonomikas ministrija (EM). Darbaspēka pieejamības jautājums Latvijā kļūst arvien aktuālāks.

Ja par pamatu uzvārda maiņai ārvalstīs būs viendzimuma laulība, tad Iedzīvotāju reģistrā varēs aktualizēt ziņas par personvārda maiņu, nenorādot informāciju par šo laulību, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ikdienā arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad jālemj par tādu dokumentu atzīšanu vai tajos iekļauto ziņu izmantošanu, kas izdoti ārvalstīs atbilstoši attiecīgās valsts jurisdikcijai, bet tajos fiksētais fakts neatbilst Latvijas tiesību aktos noteiktajam.

Latvijas Ministru kabineta komiteja 6. novembrī lēma turpināt diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) plānu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, tāpat turpmākajās diskusijās būs jāmeklē risinājumi mazāk kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm. Ministru kabineta komiteja vakar skatīja EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Arī saistībā ar nepieciešamību piesaistīt kvalificētus darbiniekus ir pienācis laiks spriest par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Politiķis norādīja, ka valdības darba sākumā bija norādījis, ka vēl nav īstais brīdis par to runāt, taču tagad situācija ir mainījusies un ir pietuvojies laiks, kad varētu sākt runāt par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam. "Mūsu darba tirgus sauc pēc darba spēka," uzsvēra premjers.

Šogad mediju atbalsta programmām paredzēto finansējumu administrēs publiski nodibinājumi Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), "Sabiedrības integrācijas fonds" (SIF) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), šodien lēmusi Latvijas valdība.

12. oktobrī Latvijas Ministru kabinets (MK) konceptuāli atbalstīja veselības aprūpes finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru, citastarp, Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pēc 2018. gada nevarēs izmantot ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri Latvijā nemaksā nodokļus, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētājs Kristaps Grasis.

Koalīcija ceturtdien vienojusies atbalstīt minimālās algas palielināšanu no 2017.gada par 10 eiro, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Arī valdība ārkārtas sēdē ceturtdien atbalstīja minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro mēnesī no nākamā gada 1.janvāra.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja izmaiņas Ārlietu ministrijas (ĀM) nolikumā, kurā iekļauti punkti par ministrijas funkciju nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu, aģentūra BNS uzzināja valdībā. Ar izmaiņām nolikumā noteikts, ka ministrija sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, atbalsta diasporu un tās organizāciju veidotus projektus, kā arī veicina diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.