Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Latvija nav ne tuvu sociāli atbildīgas valsts līmenim, ko apliecina jaunākie pētījumu par nabadzību, intervijā Latvijas Televīzijā otrdien atzina tiesībsargs Juris Jansons. Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati par 2011.gadu liecina, ka Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars.

Pasaules Brīvo Latviešu apvienība (PBLA) un tās valdes priekšsēdis Jānis Kukainis nosūtījis vēstuli Pārresoru koordinācijas centram par topošo Nacionālo attīstības plānu 2014-2020 (NAP2020), portālam baltic-ireland.ie pastāstīja PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons.

Vakar, 14. augustā, Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo redakciju (NAP2020), bet no šodienas, 15. augusta, tiek uzsākta dokumenta sabiedriskā apspriešana, teikts paziņojumā. Komentārus un priekšlikumus ikviens iedzīvotājs un nevalstiskā organizācija var iesniegt līdz š.g. 15. septembrim, izmantojot saiti uz tiešsaistes formu.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) eksperti un ministru izvirzītie pārstāvji ir pabeiguši darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) sākotnējās redakcijas. Viens no NAP2020 rīcības virzieniem attiecas arī uz ārzemēs dzīvojošajiem - "Cilvēku sadarbība un kultūra kā piederības Latvijai pamats".