Lielākā daļa Īrijas vecāku ir pārliecināti, ka lejupslīde var negatīvi ietekmēt viņu bērnu dzīvi, bet no otras puses - var arī mācīt viņiem saprast svarīgas lietas dzīvē, un būt rūpīgākiem ar savu naudu, liecina jauna aptauja, par ko informē Irish Times. EBS Building Society apsekojumā, kas veltīts Starptautiskajai Ģimenes dienai 15.maijā, konstatēja, ka 80% vecāku uzskata - ekonomiskajam klimatam var būt kaitīga ietekme uz bērniem un gandrīz divas trešdaļas jūt, ka lejupslīdes dēļ nevarēs atļauties bērniem svarīgas lietas.

Laikraksts Diena šodien atklāj interesantus faktus par projektu, kas saistīts arī ar mums, Īrijas latviešiem. Ekspedīcijas Ceļš uz mājām dalībnieki - Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule ar vīru, kā arī uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus, iecerējuši piecu gadu laikā apceļot visu pasauli, aicinot tautiešus atgriezties mājās Latvijā. Ekspedīcijai lielākais finansējums ir iegūts tieši no valsts uzņēmumiem — ap 88 tūkstošiem latu, noskaidrojis laikraksts Diena. J. Videnieks un G.Kukuls ekspedīcijā ieguldījuši prāvus privātos līdzekļus, katrs vidēji 10—15 tūkstošus latu.Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums Cargo piešķīra 30 000 latu, Latvijas gaisa satiksme — Ls 8000, lidosta Rīga — Ls 15 000, Ceļu satiksmes drošības direkcijas meitasuzņēmums Auteko & TUV Latvija Ls 35 000, kopumā 88 000 latu. Visas minētās iestādes tieši vai pastarpināti ir pakļautas Satiksmes ministrijai. Vēl 5000 latu ekspedīcijai ir iedevusi arī Latvijas Krājbanka.

Ingvilda Zālīte, īpaši latviešiem Īrijā Vakar vēlu vakarā Finanšu ministrijā tika parakstīts līgums par 51% „Parex bankas” akciju paketes pārņemšanu „Hipotēku un zemes bankas” īpašumā. Par „Parex bankas” prezidentu, šķiet vismaz uz kādu laiku kļūs „Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis. Tas bija loģisks noslēgums tracim, kurš oficiāli sākās sestdienas pievakarē, bet faktiski – jau pirms vairākām nedēļām, kad sabiedrībā aizvien vairāk runāja par šīs bankas problēmām.

Ludmila Glazunova, īpaši Īrijas latviešiem Globālā finanšu krīze ir aktuālākais temats pasaulē. Daudzi Īrijas latvieši satraucas par saviem noguldījumiem un depozītiem Latvijas komercbankās, īsti neuzticoties Latvijas banku sistēmas drošībai. Lai noskaidrotu, cik nopietna ir situācija Latvijā, uz sarunu aicināju Latvijas Krājbankas valdes locekli Ivaru Priedīti. Īrijas latvieši ir mazliet iebaidīti – līdz Zaļajai salai ir nonākušas baumas, ka Latvijas komercbankas vairs nav drošas – steigšus jāņem ārā nauda. Cik pamatotas ir šī informācija?

Kaut arī bija cerība, ka krīze neizplatīsies ārpus ASV, sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības jau bijušas spiestas sniegt atbalstu finanšu institūcijām. ES pašlaik steidzamā kārtā pārbauda šos glābšanas plānus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā ar noteikumiem par to, kā valsts drīkst sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) sanācijas plānus vērtē atzinīgi, jo tie ir labs pārrobežu sadarbības piemērs. Dalībvalstu valdību sarunās iesaistījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), un arī EK uzmanīgi seko līdzi to norisei. Turklāt ECB ir divkāršojusi tās piedāvāto kredītlīdzekļu apjomu, piešķirot eirozonas (pašlaik tajā ir 15 valstis) bankām 120 miljardu eiro lielu aizdevumu uz 30 dienām.

Īrijas masu mediji ziņo, ka pagājušajā nedēļā valsts tiesībsargājošās iestādes novērsušas vairākus mēģinājumus ievest valstī narkotikas, kā arī cigaretes un tabaku. Kāda holandiete, kas ar savu 17 gadus veco dēlu bija norijuši paciņas ar kokaīnu 52 000 € vērtībā, tika arestēta Dublinas lidostā. Sieviete ar dēlu ieradās no Amsterdamas un muitas ierēdņi atklāja, ka viņas un dēla kuņģī ir paciņas ar gandrīz kilogramu kokaīna. Pavisam nedēļas laikā par mēģinājumu ievest Īrijā narkotikas tika aizturēti septiņi cilvēki, to starpā arī kāds latvietis.

Sabiedrisko finanšu apjoms pagājušajā mēnesī ir krasi samazinājies – nodokļu maksājumi ir kopumā par 2,8 miljardiem eiro mazāki, nekā tika plānots budžeta sastādīšanas laikā pagājušā gada decembrī, informē RTE. Valsts kases skaitļi liecina, ka valdība ir bijusi spiesta aizņemties gandrīz 8,5 miljardus eiro, lai pārvaldītu valsti šī gada pirmajos astoņos mēnešos. Tas ir trīs reizes lielāks deficīts, nekā tajā pašā periodā 2007.gadā. Ieņēmumi Valsts kasē ir samazinājušies par 27%. Sabiedrisko finanšu deficīta iemesls ir straujā nodokļu maksājumu samazināšanās.

Portālā www.timesonline.co.uk 17.augustā ir publicēts “The Sunday Time” korespondentes Sarah O’Sullivan raksts par ārzemnieku sūtīto naudas plūsmu uz mājām. Autore raksta, ka ārzemnieki pērn no Īrijas uz Austrumeiropas valstīm nosūtījuši trīs reizes vairāk naudas nekā 2006. gadā - vairāk nekā 1,5 miljardus eiro. CSO dati liecina, ka aizsūtīti ir 570 miljoni eiro, bet no Austrumeiropas bankām saņemtie dati liecina, ka kopējais skaitlis ir daudz lielāks.

Tiek prognozēts, ka poļu strādnieki no Īrijas uz mājām šogad aizsūtīs vairāk naudas, nekā jebkad iepriekš, informē Independent.ie. Ja var ticēt komentētājiem, tad, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, šī summa pārsniegs 2 miljardus eiro. Kā liecina Polijas Centrālās bankas (NBP) dati, pagājušajā gadā poļi no Īrijas uz mājām aizsūtīja 1,33 miljardus eiro. NBP prognozē, ka šogad šis skaitlis varētu sasniegt 1,87 miljardus, neskatoties uz anekdotiskajiem apgalvojumiem, ka Austrumeiropas strādnieki pamet Īriju darba vietu skaita samazināšanās dēļ, īpaši celtniecībā.

Lai veiksmīgi turpinātu sadarbību ar saviem klientiem, SEB Unibanka aizvien cenšas paplašināt savas darbības profilu. Un no 2006. gada 2. decembra darbu ir uzsācis SEB Unibankas birojs Īrijā. Īrijas birojs piedāvā uzzināt kā ērti un izdevīgi pārskaitīt naudu uz Latviju, kā ar brīvajiem naudas līdzekļiem iespējams nopelnīt vairāk, iegādāties nekustamo vai kustamo īpašumu Latvijā, izvēlēties tev vispiemērotāko kredītkarti vai pievienoties SEB Unibankas internetbankas Ibanka lietotāju skaitam un brīvi sekot līdzi saviem finanšu darījumiem internetā.