Īrijas valdība ir paredzējusi 2014.gada sākumā lemt par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības, vēstī plašsaziņas līdzekļi. Šī iemesla dēļ šogad Centrālā banka uzsāks eksperimentu, kura ietvaros Wexford pilsēta uz pārbaudes laiku atteiksies no 1 centa un 2 centu monētu lietošanas.

Dublinas krimināltiesa pieņēmusi lēmumu par naudas konfiscēšanu Latvijas pilsonim, kurš tika pieķerts cigarešu kontrabandā, vēstī informācija Īrijas Ieņēmumu dienesta mājas lapā. Šī gada februārī tiesa pieņēma lēmumu konfiscēt Latvijas pilsonim Artūram Stikānam 7260 eiro, 2295 Ukrainas grivnas un 100 latus, uzskatot par pierādītu, ka šī nauda iegūta noziedzīgā ceļā.

Septiņu gadu laikā, kopš poļi sākuši strādāt Īrijā, kopumā uz mājām viņi nosūtījuši 5,5 miljardus eiro, raksta Independent.ie. Šo skaitli pirmo reizi ir atklājusi Polijas Valsts banka. Eksperti uzskata, ka gados jaunākie poļi lielāko daļa naudas nosūtījuši uz mājām ar mērķi iegādāties īpašumu, savukārt daļa vecāka gadagājuma Zaļajā Salā strādājošo lielas summas sūtījuši, lai atbalstītu savas ģimenes.

12. oktobrī Ventspils oficiāli laidusi klajā savu naudu - ventus, ko savā īpašumā varēs iegūt ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis, liecina Ventspils pilsētas mājas lapā publicētā informācija. 100 venti atbilst 1 latam, un ar tiem būs iespējams norēķināties tūristu iecienītākajās pilsētas vietās - planetārijā, Ūdens piedzīvojumu parkā, slēpošanas kalnā „Lemberga hūte”, Livonijas ordeņa pilī, viesu namā „Ostmala”, "Piejūras kempingā", kafejnīcās u.c..

Saskaņā ar Īrijas Kredītsabiedrību līgas veikto aptauju, 210 tūkstošiem pieaugušo iedzīvotāju nav pietiekami daudz ienākumu, lai samaksātu pamata pakalpojumu rēķinus, ziņo RTÈ. Apsekojums tika veikts, lai mēģinātu noskaidrot, cik daudz naudas cilvēkiem paliek tērēšanai vai uzkrājumiem pēc tam, kad viņš ir samaksājis tekošos mājsaimniecības rēķinus, piemēram, par hipotēku, apkuri, elektrību un automašīnu kredītiem.

Lielākā daļa Īrijas vecāku ir pārliecināti, ka lejupslīde var negatīvi ietekmēt viņu bērnu dzīvi, bet no otras puses - var arī mācīt viņiem saprast svarīgas lietas dzīvē, un būt rūpīgākiem ar savu naudu, liecina jauna aptauja, par ko informē Irish Times. EBS Building Society apsekojumā, kas veltīts Starptautiskajai Ģimenes dienai 15.maijā, konstatēja, ka 80% vecāku uzskata - ekonomiskajam klimatam var būt kaitīga ietekme uz bērniem un gandrīz divas trešdaļas jūt, ka lejupslīdes dēļ nevarēs atļauties bērniem svarīgas lietas.

Laikraksts Diena šodien atklāj interesantus faktus par projektu, kas saistīts arī ar mums, Īrijas latviešiem. Ekspedīcijas Ceļš uz mājām dalībnieki - Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule ar vīru, kā arī uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus, iecerējuši piecu gadu laikā apceļot visu pasauli, aicinot tautiešus atgriezties mājās Latvijā. Ekspedīcijai lielākais finansējums ir iegūts tieši no valsts uzņēmumiem — ap 88 tūkstošiem latu, noskaidrojis laikraksts Diena. J. Videnieks un G.Kukuls ekspedīcijā ieguldījuši prāvus privātos līdzekļus, katrs vidēji 10—15 tūkstošus latu.Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums Cargo piešķīra 30 000 latu, Latvijas gaisa satiksme — Ls 8000, lidosta Rīga — Ls 15 000, Ceļu satiksmes drošības direkcijas meitasuzņēmums Auteko & TUV Latvija Ls 35 000, kopumā 88 000 latu. Visas minētās iestādes tieši vai pastarpināti ir pakļautas Satiksmes ministrijai. Vēl 5000 latu ekspedīcijai ir iedevusi arī Latvijas Krājbanka.

Ingvilda Zālīte, īpaši latviešiem Īrijā Vakar vēlu vakarā Finanšu ministrijā tika parakstīts līgums par 51% „Parex bankas” akciju paketes pārņemšanu „Hipotēku un zemes bankas” īpašumā. Par „Parex bankas” prezidentu, šķiet vismaz uz kādu laiku kļūs „Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis. Tas bija loģisks noslēgums tracim, kurš oficiāli sākās sestdienas pievakarē, bet faktiski – jau pirms vairākām nedēļām, kad sabiedrībā aizvien vairāk runāja par šīs bankas problēmām.

Ludmila Glazunova, īpaši Īrijas latviešiem Globālā finanšu krīze ir aktuālākais temats pasaulē. Daudzi Īrijas latvieši satraucas par saviem noguldījumiem un depozītiem Latvijas komercbankās, īsti neuzticoties Latvijas banku sistēmas drošībai. Lai noskaidrotu, cik nopietna ir situācija Latvijā, uz sarunu aicināju Latvijas Krājbankas valdes locekli Ivaru Priedīti. Īrijas latvieši ir mazliet iebaidīti – līdz Zaļajai salai ir nonākušas baumas, ka Latvijas komercbankas vairs nav drošas – steigšus jāņem ārā nauda. Cik pamatotas ir šī informācija?

Kaut arī bija cerība, ka krīze neizplatīsies ārpus ASV, sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības jau bijušas spiestas sniegt atbalstu finanšu institūcijām. ES pašlaik steidzamā kārtā pārbauda šos glābšanas plānus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā ar noteikumiem par to, kā valsts drīkst sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) sanācijas plānus vērtē atzinīgi, jo tie ir labs pārrobežu sadarbības piemērs. Dalībvalstu valdību sarunās iesaistījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), un arī EK uzmanīgi seko līdzi to norisei. Turklāt ECB ir divkāršojusi tās piedāvāto kredītlīdzekļu apjomu, piešķirot eirozonas (pašlaik tajā ir 15 valstis) bankām 120 miljardu eiro lielu aizdevumu uz 30 dienām.