Šā gada oktobrī, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes (LU) migrācijas pētījumu grupa uzsāka nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidros, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Jaunākais pētījums liecina, ka Īrijā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo iedzīvotāju ir saskārušies ar tā dēvēto pikšķerēšanu, padarot to par visvairāk no šīs krāpšanas cietušo valsti pasaulē, raksta RTE. Pikšķerēšana tiek veikta, nosūtot krāpnieciskus e-pasta ziņojumus ar mērķi panākt, ka cilvēki atklāj personisku informāciju.

Dzīves dārdzības spiediens radījis cilvēkos sliktu pašsajūtu un ir novedis pie patērētāju uzticēšanās līmeņa krituma ceturto mēnesi pēc kārtas, ziņo Independent.ie. Iepriekš tas noticis tikai piecas reizes vēsturē – pēc ASV akciju tirgus sabrukuma 2000.gadā, divu finanšu krīžu laikā, pēc Brexita un uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Īrijas Nacionālās jaunatnes padomes (NYCI) jaunākais pētījums liecina, ka visvairāk jauniešus Īrijā satrauc mājoklis un dzīves dārdzība, ziņo RTE. Pētījumā tika aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem saskaras 18 līdz 29 gadus veci jaunieši, tostarp dzīvesvietas atrašanas grūtības, finansiālā spriedze un nepietiekama garīgā labklājība.

Saskaņā ar karjeras portāla IrishJobs jaunāko pētījumu gandrīz divas trešdaļas profesionāļu uzskata, ka viņu pašreizējā alga neatspoguļo viņu prasmes, kvalifikāciju un pieredzes līmeni, raksta RTE. Algu un prēmiju apsekojums liecina, ka 63% strādājošo nav iespēju regulāri vienoties ar darba devēju par algu palielināšanu.

Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas, lai gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM) veica pētījumu.

Ģeolokācijas tehnoloģiju uzņēmuma TomTom jaunākie dati ir atklājuši, ka braucieni, kuru kopējais garums ir 10 kilometri, Dublinā vidēji aizņem 29 minūtes un 30 sekundes, ziņo The Journal. Vidējais laiks, lai nobrauktu šo attālumu galvaspilsētā, pagājušajā gadā palielinājās par vienu minūti, tādējādi tā kļuva par otro lēnāko pilsētu pasaulē, pat salīdzinot ar pilsētām ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu.

Par diasporu šobrīd runājam kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Diaspora ir tik daudzveidīga, kā nekad agrāk - dažādas paaudzes, atšķirīgi izceļošanas iemesli, dažādas latviešu valodas zināšanas, daudzās mītnes zemēs latviešu dzīvesvietas un pulcēšanās vietas šķir lieli attālumi, bet pieaugoša dzīves dārdzība visur pasaulē ierobežo līdzekļus, ko var veltīt "latviešu lietām". Kā diasporas organizācijas un neformālās grupas darbojas šajos apstākļos? Ar kādiem izaicinājumiem katrā pasaules reģionā un savās mītnes zemēs tās saskaras?

Organizācija Think-Tank for Action on Social Change (TASC) aicina piedalīties pētījumā ar nosaukumu “Migrantu kopienu vajadzību novērtējums”, ko tā veic Irish Cancer Society vārdā. Šī pētījuma mērķis ir izzināt ārvalstu izcelsmes cilvēku pieredzi, saņemot veselības aprūpes un/vai vēža ārstēšanas pakalpojumus Īrijā, kā arī viņu izpratni par veselības aprūpes sistēmu šajā valstī.

Labdarības organizācija Saimon Communities ir reģistrējusi vismazāko īres mājokļu skaitu, kuru īpašnieki akceptē, ka īrnieki izmanto mājokļa īres palīdzības maksājumu shēmu HAP, ziņo RTE. Pagājušajā mēnesī trīs dienu laikā bija pieejami tikai 29 šādi īres piedāvājumi. Tas nozīmē, ka šā gada martā HAP saņēmējiem bija pieejami tikai 4,3% no visiem izīrējamiem mājokļiem, salīdzinot ar 10,8% 2022. gada martā.