Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izsludina projektu konkursu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai Kurzemē. Lai remigranti varētu saņemt finansiālo atbalstu, topošajam vai esošajam uzņēmējam ir jāpierāda savas idejas dzīvotspēja, jāapraksta sava biznesa ideja un jānodrošina saimnieciskās darbības projekts ar piesaistītajām investīcijām vismaz 50% apmērā no pieprasītās granta summas, kuras maksimālais apmērs var būt 9000€.

Kamēr ārzemēs vēl ir strādāt griboši tautieši, nevaram runāt par darbaspēka ievešanu Latvijā, Cēsīs notiekošajā forumā "Latvijas vērtības" sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. VARAM pārstāvis atzina, ka pašlaik bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis dabisko līmeni, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji izjūt darba roku trūkumu.

Šā gada 15. augustā stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi par "Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu - remigrācijas atbalstu, dara zināmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Būtiski, lai ar laiku valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiktu nodrošināts ne tikai remigrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto. Komentējot otrdien valdībā pieņemtos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas paredz - lai saņemtu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, remigrantiem 50% investīciju būs jānodrošina pašiem, Pinto uzsvēra, ka saskatāma pozitīva virzība diskusijā par remigrāciju, jo nu jau tiek runāts par reāliem pasākumiem un šis varētu būt viens no tiem.

Lai saņemtu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, remigrantiem 50% investīciju būs jānodrošina pašiem, paredz šodien valdībā pieņemtie noteikumi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības veikšanai vai sākšanai.

Četrus mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru* tīkla izveides jau 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki. 601 personai ir sagatavots personalizēts informācijas piedāvājums.

Lai uzrunātu iespējami plašu emigrējušo Latvijas iedzīvotāju loku, kas šovasar apmeklē XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošinās reģionālo remigrācijas koordinatoru klātbūtni Dziesmu un deju svētku norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā.

Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. Vislielākā interese ir par atgriešanos Latgalē.

Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā remigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors. Remigrācijas veicināšana nav tikai reģionālo koordinatoru atbildība, bet komplekss pasākums, kurā nepieciešams sadalīt atbildību. Par to domāts arī Saeimā, izstrādājot jauna Diasporas likuma projektu, šodien pēc komisijas sēdes sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes - bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas „atveseļošanos”, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.