Ar 2021. gadu ir sācies tiesību aktos noteiktais pārejas periods, kura laikā līdz ar pasi obligāti jāsaņem arī eID karte. “Proti, ja patlaban personai ir nepieciešama jauna pase, jo tagadējai pasei drīz beigsies vai ir beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai bojāta, tad, iesniedzot iesniegumu jaunas pases izsniegšanai, personai vienlaikus ir jānorāda, ka viņai vajadzīga arī eID karte,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Otrdien, 27.augustā, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto.

25. maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šajā dienā par Latvijas deputātu sarakstiem varēs balsot arī 44 Latvijas Republikas pārstāvniecībās, t.sk. Latvijas vēstniecībā Dublinā. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, šoreiz balsošanai vajadzēja pieteikties, un to varēja izdarīt ierodoties personīgi vēstniecībā vai izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumu.

Sestdien, 13. aprīlī, bija pēdējā diena, kad Latvijas pilsoņi vēstniecībā Dublinā varēja pieteikties balsošanai pa pastu, lai piedalītos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Šo iespēju ir nolēmis izmantot un balsošanai pa pastu pieteicies viens Īrijā dzīvojošs Latvijas pilsonis, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja vēstniecības Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.

Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati. PMLP dati liecina, ka šā gada 1.jūlijā Lielbritānijā bijusi lielākā oficiālā Latvijas valstspiederīgo kopiena - 74081 cilvēki, Īrijā dzīvojuši vismaz 20560 Latvijas valstspiederīgie, bet Vācijā - 19394.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13. Saeimas vēlēšanām š.g. 6. oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2336 Latvijas pilsoņiem. Lai izvairītos no situācijas, ka nederīgas pases dēļ ir liegta dalība Saeimas vēlēšanās, PMLP aicina iedzīvotājus jau laikus pārliecināties par savas pases derīguma termiņu un nepieciešamības gadījumā noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu.

6. oktobrī notiks 13.Saeimas vēlēšanas un tajās varēs balsot visi Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam ir nepieciešama derīga pilsoņa pase. Savukārt vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība (eID), bet nav derīgas pases, no 2018. gada 24. septembra līdz 2018. gada 5. oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība.

No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu ar divreiz garāku derīguma termiņu un vairāk iespējām lietotājiem par 15 eiro (iepriekš 14,23 eiro), savukārt mazākaizsargātām grupām plānots nodevu samazināt no 7,11 eiro uz 5 eiro, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Ja par pamatu uzvārda maiņai ārvalstīs būs viendzimuma laulība, tad Iedzīvotāju reģistrā varēs aktualizēt ziņas par personvārda maiņu, nenorādot informāciju par šo laulību, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ikdienā arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad jālemj par tādu dokumentu atzīšanu vai tajos iekļauto ziņu izmantošanu, kas izdoti ārvalstīs atbilstoši attiecīgās valsts jurisdikcijai, bet tajos fiksētais fakts neatbilst Latvijas tiesību aktos noteiktajam.