Latgales plānošanas reģions ielūdz apmeklēt gada remigrācijas pasākumu Latgalē “MĀJAS ❤,” kas notiks 2024.gada 18.oktobrī no plkst. 10.00-15.00 Preiļu novadā, liecina lpr.gov.lv publicētā informācija. MĀJAS - vārds, kas ietver sevī tik plašu nozīmi, dažādu skaidrojumu un emocijas, ko tas mūsos izraisa.

Nevalstiskā organizācija "Ar pasaules pieredzi Latvijā" uzsāk jaunu un daudzsološu projektu ar mērķi sniegt atbalstu topošajiem un esošajiem remigrantiem. Pētījumi atkārtoti rāda, ka atgriešanās tiek izjusta kā grūtāka, nekā došanās prom no mājām, tāpēc organizācija piedāvā psiholoģiskā atbalsta seminārus.

Elīna Dimante ar dēliem Ernestu un Oliveru un savu dzīvesbiedru Pēteri Kļaviņu vasarā atzīmēs pirmo gadu, kopš viņi aizbrauca no Īrijas un dzīvo Latvijā. Vārdu “atgriešanās” gan var attiecināt tikai uz Elīnu, jo viņa vienīgā no ģimenes ir dzimusi un un daļu savas dzīves pavadījusi Latvijā. Puikas ir dzimuši Īrijā un dzīvesvietas maiņu pieredzēja pirmo reizi savā dzīvē, bet Pēteris ir dzimis Austrālijā un dzīvojis vairākās valstīs.

Ir noslēgusies pretendentu pieteikšana Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra (LUC) rīkotajam konkursam “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2022”, ziņo LUC. Nominācijā “GADA UZŅĒMĪGĀKAIS REMIGRANTS LATGALĒ ” tika iesniegti 4 pieteikumi.

Latvijas depopulāciju var apturēt, bet tas nav izdarāms četros gados, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas veidotā "Apvienotā saraksta" Ministru prezidenta amata kandidāts uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš atzina, ka Latvijā ir reģioni, kas izmirst. Tāpēc svarīga esot tiešā intervence investīciju politikas veidā, atmetot lielos projektus un nodrošinot kopienas infrastruktūru.

Šī gada 16. septembrī Rīgas plānošanas reģions rīko ikgadējo remigrācijai veltīto domnīcu “Remigrantu darba iespējas Rīgā un reģionā”, kurā remigranti kopā ar vairāk nekā 10 potenciālajiem darba devējiem diskutēs par darba iespējām Rīgā un Pierīgā, kā arī brīvajām vakancēm, vēstī Rīgas Plānošanas reģions. Katru gadu reģionā no ārvalstīm atgriežas vairāk nekā 100 ģimeņu – neskatoties uz pandēmiju un militāro intervenci Ukrainā un tās ietekmi, nemazinās un pat pieaug aizbraukušo iedzīvotāju interese par atgriešanos Latvijā – viens no galvenajiem atgriešanās faktoriem darba iespējas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Latvijas, ir finansiāli apsvērumi, šaubas par izredzēm gūt panākumus vai citas iespējas Latvijā, raksta Zemgales Plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa. Lielākā daļa bieži vien vēlas saņemt augstākus ienākumus un uzskata, ka sevi Latvijā nespēj piepildīt. Atgriežoties vislielākie izaicinājumi ir šaubas un nezināšana par to, kā būtu pareizi jārīkojas un kādi dokumenti jānokārto.

Iveta Ozola Cīrule, kura pirms vairākiem gadiem kopā ar vīru Gustavu un dēlu Tomu kādu laiku dzīvoja Īrijā, bet pēc tam Vācijā, pēc atgriešanās Latvijā ir pabeigusi maģistratūras studijas Latvijas Universitātē klīniskajā psiholoģijā. Viņas izstrādātā maģistra darba tēma ir “Remigrantu atgriešanās šoka, tā pārvarēšanas stilu un atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās sakarības pieaugušajiem pēc atgriešanās Latvijā”. Medijos ir atrodami daudzi pozitīvi atgriešanās stāsti, bet Iveta teic, ka tie neatspoguļo realitāti.

Kintija atgriezās Latvijā pirms 2 gadiem ar diviem maziem bērniem pēc 11 Īrijā pavadītiem gadiem. Bez īpašas iepriekšējas sagatavošanās, nezinot, kāda būs viņu nākotne. Šodien viņa gaiši smaida un saka, ka viss ir labi un ka nedosies prom no Latvijas vairs nekad, tomēr atzīst, ka pirmais pusgads pēc atgriešanās Latvijā ir bijis emocionāli ļoti smags.

Šī gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 65 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 55 cilvēki, informē Kurzemes plānošanas reģions. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz šī gada jūnijam atgriezušies 845 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukumu, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši aptuveni 650 cilvēku.