Repatrianti šajā brīdī nav galvenais epidemioloģiskais apdraudējums, jo viņi tiek identificēti, informēti un kontrolēti, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis. "Visvairāk mūs apdraud iekšējā infekcijas izplatība slimnīcās, pansionātos un darba vietās," skaidro Dumpis, piebilstot, ka infekciju uzraudzības un kontroles pasākumi tur būtu jāstiprina.

Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pieprasījuma un ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas atļauju Latvijas lidsabiedrība airBaltic izpildīs papildu speciālos reisus no Amsterdamas un Frankfurtes uz Rīgu, kā arī atpakaļ. Ar katru no šiem reisiem vienā virzienā būs iespējams atceļot līdz 140 pasažieriem. Lidojumi uz un no Amsterdamas un Frankfurtes tiks veikti 15.aprīlī, 22.aprīlī, 29.aprīlī un 6.maijā.

Ja valdība pagarinās Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, varētu paplašināties to ārzemēs "iestrēgušo" Latvijas valstspiederīgo loks, kuri vēlēsies iespējami drīzāk nokļūt atpakaļ dzimtenē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas pieprasījuma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju Latvijas lidsabiedrība airBaltic izpildīs papildu īpašos reisus no Londonas uz Rīgu, kā arī atpakaļ. Ar šiem reisiem būs iespējams atceļot līdz 140 pasažieriem. Repatriantiem no Īrijas ir iespējams nokļūt Londonā, jo Dublinas lidosta vēl nav slēgta un aviokompānijas izpilda reisus starp abām valstīm.

Konsulārajā reģistrā repatriācijai no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 skartajām valstīm kopumā pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, šorīt sociālajos tīklos paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš pavēstīja, ka šobrīd ceļā uz mājam vai tikko ieradušies Latvijā - no Eiropas - 2838 valstspiederīgie, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas - 1082, no Dienvidu un Ziemeļamerikas - 353.

Konsulārajā reģistrā pašlaik ir reģistrējušies aptuveni 1900 Latvijas valstspiederīgie, kuri Eiropā gaida repatriāciju, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Āzijā un Āfrikā repatriāciju gaida 751 Latvijas valstspiederīgie, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - 198, tādējādi kopumā repatriāciju gaida 2849 Latvijas valstspiederīgie, norādīja Rinkēvičs.

Augstās īres izmaksas un savu tiesību nezināšana ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki no Centrālās un Austrumeiropas paliek bez pajumtes Dublinā, vēstī laikraksts The Irish Times. Saskaņā ar Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) datiem gandrīz katrs divpadsmitais ārzemnieks ir bez darba, 22,5% no viņiem ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vietējiem iedzīvotājiem šis rādītājs ir 15,7%.

Pēdējo divu gadu laikā Īrijas valsts ir iztērējusi vairāk nekā 100 tūkst. € (59633.- € 2015. gadā un 44942.- € 2016. gadā), lai aizsūtītu mājās trūcīgos Eiropas Savienības (ES) pilsoņus, šodien raksta Independent.ie. Uzņemšanas un integrācijas aģentūras (Reception and Integration Agency - RIA) dati liecina, ka 2016. gadā uz dzimtajām valstīm tika aizsūtīti 198 ārzemnieki.

Pārceļoties uz dzīvi Latvijā, repatrianta statusu turpmāk varēs iegūt plašāks cilvēku loks, paredz ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā Saeimas atbalstītie grozījumi Repatriācijas likumā, kas maina līdz šim likumā noteikto paaudžu ierobežojumu, ziņo Saeimas Preses dienests.

„Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ir svarīgi apzināties, ka viņi ir gaidīti atpakaļ Latvijā, tādēļ mums jāturpina Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns un jāmeklē iespējas to pilnveidot. Katrs cilvēks, kuram mēs palīdzam atgriezties, nākotnē sniedz pienesumu mūsu tautsaimniecībai,” trešdien, 9.martā, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.