Pēc gada, 2022. gada 1. oktobrī, Latvijā notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus parlamenta Kārtības rullī, kas paredz likumu tapšanas procesā rūpīgi vērtēt Latvijas diasporas intereses. Kā aģentūru LETA pavēstīja "Attīstībai/Par!" pārstāve Liene Ančupāne, deputāte Vita Anda Tērauda (AP) rosina noteikt, ka gan jaunu likumu tapšanas procesā, gan, skatot esošo likumu grozījumus, ir rūpīgi jāvērtē to ietekme uz ārzemēs dzīvojošo Latvijas valspiederīgo iedzīvotāju interesēm.

Latvijas Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, teikts Saeimas Preses dienesta paziņojumā. Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Šodien apvienības "Attīstībai / Par!" deputāte Vita Tērauda iesniegusi likumprojektu, kas paredz izmaiņas Saeimas kārtības rullī, dara zināmu "Attīstībai / Par!" Saeimas frakcijas komunikāciju vadītāja Liene Ančupāne. Saskaņā ar to gan jaunu likumu tapšanas procesā, gan skatot esošo likumu grozījumus ir rūpīgi jāvērtē to ietekme uz ārzemēs dzīvojošo Latvijas valspiederīgo iedzīvotāju interesēm.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien atbalstīja likumprojektu paketes virzīšanu izskatīšanai parlamentā, kas paredz noteikt ārvalstu studentiem atvieglojumus un efektīvāku dokumentu izvērtēšanu, lai tiktu uzņemti vai varētu turpināt studijas Latvijas augstskolās. Tas attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuru izglītības dokumenti būs izsniegti ārvalstīs.

Mēs atzinīgi vērtējam ciešo sadarbību ar Īriju diasporas jautājumos un esam ieinteresēti, lai mūsu tautieši saglabātu ciešas saites ar Latviju, savu latvisko identitāti un valodu, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 7.jūlijā, tiekoties ar jauno Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Īmeru Frīlu (Eimear Friel), informē Saeimas Preses dienests.

Latvijas Saeima otrdien, 6.jūlijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, teikts Saeimas Preses dienesta paziņojumā. Ar tiem noteikts, ka arī pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas varēs elektroniski vai pa pastu iesniegt iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam par vārda, uzvārda vai tautības maiņu.

Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikts no 2025.gada, paredz Saeimā ceturtdien, 10.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, teikts Saeimas Preses dienesta paziņojumā. Iepriekš Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karti kā obligātu personu apliecinošs dokumentu bija plānots noteikt no 2031.gada.

Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ārvalstīs dzīvojošajām personām no 2025.gada eID karti noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Uz otro lasījumu par šo likumprojektu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Latvijas Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu izstrādātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz ļaut ārvalstīs dzīvojošajiem, kuri balso pa pastu, Saeimas vēlēšanās izvēlēties vēlēšanu apgabalu, kurā ieskaitīs viņu balsi. Grozījumus izstrādāja ZZS frakcijas deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns un Gundars Daudze.