27.jūlijā, Rīgā, Saeimas Baltiešu zālē notika Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās strādājošo latviešu neformālās sadarbības forums. To rīkoja  Eiropas Latviešu apvienība (ELA), sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un Saeimu un tas bija vērsts uz diasporas nozaru ekspertu zinātības un pieredzes apzināšanu.

Latviešu Kultūras fonds Īrijā (LKFĪ) ielūdz visus grāmatu draugus un lasītājus uz tikšanos Dublinā, piektdien, 30.jūnijā, plkst. 19:00, Lutherhaus, 24 Adelaide Road, Dublin 2, konferenču zālē. Paneļdiskusijas ietvaros bibliotēkas projekta organizatori stāstīs par ilgi gaidīto projektu Īrijā – latviešu mobilo bibliotēku, tās ieviešanas procesiem, par iespējām latviešiem Īrijā dzimtajā valodā lasīt grāmatas.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā iedzīvotāju aptauja uzrādīja, ka 12,3% Latvijas iedzīvotāju Jāņus nesvinēs. Savukārt diasporā, un šajā gadījumā konkrēti Īrijā, Jāņus ar svinībām neatzīmēja 42% tautiešu (16% - jo jāstrādā, 26% - cita iemesla dēļ), liecina portāla baltic-ireland.ie veiktā tautiešu aptauja.

Šogad mediju atbalsta programmām paredzēto finansējumu administrēs publiski nodibinājumi Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), "Sabiedrības integrācijas fonds" (SIF) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), šodien lēmusi Latvijas valdība.

Mūsu teksta/foto tiešraide no notikuma vietas Eslingenā ir beigusies. Ir beigušies svētki, kas dalībnieku atmiņā paliks vienmēr un katrā ziņā tiks ierakstīti diasporas vēsturē gluži tāpat, kā tas notika pēc svētkiem 1947.gada maijā. Trīs dienas Vācijas pilsētā pie Nekārupes bija spilgtas, saulainas un saturiski ārkārtīgi bagātas.

Teksta tiešraide no notikumu vietas trīs dienu garumā Latviešu rosība Eslingenā jau sākusies. Šodien, 15. jūnijā, te ieradušies dejotāji un dziedātāji, folkloristi, aktieri un amatnieki. Ir sagatavotas zāles koncertiem, izrādei un izstādei, darbojas informācijas centrs un svētku rīkotāji vēl steidz pabeigt pēdējos darbiņus. Jau notikuši pirmie mēģinājumi un svētku dalībnieki ir gatavi svinībām.

Vēl tikai pāris dienas un Eslingenā sabrauks latvieši no tālām un tuvām valstīm, arī no Īrijas. Eslingenas Dziesmu svētku 70 gadu svinības, ko jūnija vidū atzīmēs Eiropas latvieši, nav tikai māksliniecisko kolektīvu snieguma, latviešu tradīciju un amatniecības cildināšana. Tā nav arī tikai Latvijas un latviešu vārda nešana pasaulē. Tā ir arī cieņpilna galvas noliekšana to latviešu bēgļu priekšā, kas pēc Otrā pasaules kara bija spiesti pamest savu okupēto dzimteni. Viņi pameta savu zemi, bet tajā pašā laikā svēti glabāja un kopa savu latvisko piederību.

Tikko notikušajās Latvijas pašvaldību vēlēšanās varēja balsot arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Tiesa gan, šim solim vajadzēja laicīgi sagatavoties un ne tikai. Noteikumi paredzēja, ka Latvijas pilsoņiem vispirms līdz 16. maijam bija jāpiesakās tajā Latvijas pašvaldībā, kurā reģistrēts viņu nekustamais īpašums (ja īpašumi ir vairākās pašvaldībās, tad vienā no tām), vai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai Latvijā. Pēc tam darbā mītnes zemē jāsaorganizē atvaļinājums, jo 3.jūnijā bija klātienē jāierodas Latvijā, kad nu jādodas uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni balsot. Piekritīsiet – tā ir visai sarežģīta kombinācija un droši vien, ka motivācijai jābūt ļoti nopietnai, lai to darītu.

Mērķprogrammā „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā diasporai, mazākumtautībām un personām ar invaliditāti" Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes izveidotā vērtēšanas komisija rekomendēja SIF padomei piešķirt finansējumu 11 projektiem. Kopumā projektos ietverto aktivitāšu īstenošanai pieejamie mērķprogrammas līdzekļi ir 161700 eiro.

Projekts “Mobilā latviešu bibliotēka Īrijā un Ziemeļīrijā”, kura īstenotājs ir Latviešu Kultūras fonds Īrijā (LKFĪ), paredz izveidot mobilu Īrijas latviešu bibliotēku, kā arī LKFĪ pārziņā esošās, aptuveni 3000 grāmatas papildināt ar jaunām grāmatām. Projekts paredz Īrijas latviešu bibliotēkā ieviest Latvijā izplatītāko bibliotēku automatizācijas risinājumu - bibliotēku informācijas sistēmu ALISE, kuru šobrīd izmanto vairāk kā 1000 Latvijas publisko, speciālo, augstskolu, skolu, organizāciju un uzņēmumu bibliotēku.