Jaunais mācību gads Latvijā sākas ar izmaiņām Cik lielā mērā tas attiecas uz mums – izbraukušajiem? Laikam jau tikai tajos gadījumos, ja grasāmies atgriezties. Tomēr pavisam noteikti šīs izmaiņas skars tos bērnus, kas palikuši Latvijā, un vecākus, kas tai pašā laikā dzīvo ārpus valsts. Pilsonības un imigrācijas dienests lēš, ka 2011.gada nogalē izbraukušo skolas vecuma bērnu skaits ir 7915.
Ierēdņu atbildes par 75 000 Ls disaporai Līdz šim Latvijā ir plaši izskanējis, ka disaporas atbalstam piešķirti 75 000 lati (bez iespējas mums pašiem šai sakarā bilst kādu vārdu). Patiesībā šis atbalsts nu ne tuvu nav tik liels, par tā efektivitāti nemaz nerunājot. Uz avīzes “Sveiks!” uzdotajiem jautājumiem atbild Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Spāde.
“Latvija-par-mani-domā”, īpaši jūlijā Ja kāds no 2012.gada mēnešiem būtu jānosauc “Latvija-par-mani-domā mēnesi”, tad tas noteikti būtu jūlijs, īpaši tā vidus, jo Latvijas mēdiji tad bija pārblīvēti ar preses relīzēm, rakstiem, intervijām, dažādiem pastāstiem un pat cipariem, kas saitīti ar mums - ar aizbraucējiem. Sākot ar I. Viņķeles idejām un beidzot ar pašu Valsts prezidentu A. Bērziņu, kas gatavs iesaistīties darbā ar diasporu, lai piesaistītu Latvijai investīcijas.
Vēl viena kopjama kapu kopiņa Īrijā Tikai pēc tam, kad Ātijas pilsētas domē tika izšķirstītas vairākas veco apbedījumu grāmatas, tika uzieta kūdras tehnoloğiju inženiera Konrāda Pētersona kapa vieta. Tās ir vēl vienas novārtā atstātas mūža mājas, kuru kopšanu tagad uzņemsies Latviešu biedrība Īrijā. Pagājušonedēļ tika atrasts slavenā pīpju meistara Kārļa Pētersona brāļa dēla Konrāda kaps. Viņš ir apglabāts vecajos (St Michael) Ātijas kapos un uzraksts uz kapu plāksnes ir knapi salasāms.
Īrijā plāno veidot latviešu bibliotēku Kaimiņsalas latvieši – Latviešu dokumentācijas centrs un Lielbritānijas latviešu arhīvs “Straumēnos” jau pirms kāda laika latviešiem Īrijā gan individuāli, gan kopējas bibliotēkas izveidei piedāvāja grāmatas. Starp tām daudzas ar vēsturisku nozīmi ne tikai satura, bet arī izdošanas dēļ.
Īrijas latviešu likteņgaitas tiks iemūžinātas grāmatā Daudzi Īrijas latvieši droši vien jau lasījuši Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā un Daugavas vanagu fonda pirms 17 gadiem (1995.gadā) izdoto grāmatu “Latvieši Lielbritānijā” (sērijas pirmā grāmata), ko sastādījusi un rediğējusi Inese Auziņa – Smita. Pavisam iecerēts izdot četras grāmatas, proti, četrus sējumus. Turpmākajos trijos tiek plānoti raksti arī par Īrijas latviešiem.
Portlīšā būs Latviešu biedrības Īrijā reğionālais centrs Portlīšā (Portlaoise) latvieši vēlas veidot nedēļas nogales skoliņu, lai bērni arī šeit varētu apgūt latviešu valodu un kultūru. LBĪ apņēmusies iet viņiem talkā. Pirmā tikšanās ar LBĪ priekšsēdi un Portlīšas latviešu centra pārstāvjiem notiks 26. maijā plkst. 12:00 TREO NUA Portlaoise Resource Centre (pretī Scoil Bhride N.S.) Portlaoise (Co Laois), otrajā stāvā. Tikšanās laikā iecerēts pārrunāt priekšlikumus par latviešu skoliņas izveidi un tās atvēršanu šī gada septembrī.
Ağentūra LETA “piešķir” Indulim Antsonam policista posteni? Dīvainu un pat visai uzjautrinošu ziņu dzimtenē izpaltījusi Latvijas centrālā ziņu ağentūra LETA, kas stāsta, ka Indulis Antsons (Limerikas Aktivitāšu centra dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs, red.piezīme) tagad esot pieņemts darbā policijā, lai strādātu ar latviešu kopienu.
Dublinā izstādes laikā nozog latviešu mākslinieces gleznu “Parasti jau zog Pikaso, Lorensu, Dali... Nekad nedomāju, ka kāds zags manu gleznu, turklāt no izstādes stenda,” saka māksliniece Nadīna Zavadilika. “Draugi un kolēği gan mierina un teic, ka man jābūt lepnai. Zaglis droši, ka esot izvēlējies vislabāko gleznu izstādē...” skumji smaidot piebilst gleznotāja un atzīstas, ka sajūta tomēr esot riebīga.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie