Latvijas Valsts prezidents Egils Levits otrdien oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" izsludinājis Saeimas pieņemto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, kas paredz, ka jau šovasar notiks pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri varēs apgūt strēlnieka, ložmetējnieka, granātnieka, šofera, mediķa vai sakarnieka specialitātes, vēsta Aizsardzības ministrijas portāls "sargs.lv". Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādes vecāko instruktoru štāba virsseržantu Lauris Krīgers stāsta, ka notiek apmācības programmu un materiāltehnisko līdzekļu - individuālā un kolektīvā ekipējuma - sagatavošana.

Līdz ar Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likuma pieņemšanu Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem ir aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam, kura pirmais apmācību kurss sāksies 1. jūlijā. Brīvprātīgā pieteikšanās VAD pirmajam iesaukumam plānota līdz 15.maijam. Lai uzzinātu vairāk par pieteikšanos, kandidāti aicināti zvanīt uz tālruni +37167072793 vai rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv.

Latvijas Saeima trešdien, 5.aprīlī, trešajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu un ar to saistītos grozījumus citos likumos, ar ko ievieš valsts aizsardzības dienestu, informē Saeimas Preses dienests. Pirmais iesaukums dienesta izpildi uzsāks 1.jūlijā. Likums paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 29.martā, trešajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi, ziņo Saeimas Preses dienests. Iecerēts, ka pirmais iesaukums, kurš notiks uz brīvprātības pamata un kuram varēs pieteikties līdz šī gada 1.maijam, dienesta izpildi uzsāks 1.jūlijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien turpināja darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta un diskusijā par ārvalstīs dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD tika pieminēts gan gļēvums, gan tiesības atteikties no pilsonības. Komisija šodien sāka darbu pie likumprojekta skatīšanas trešajam lasījumam. Šodien komisija izskatīja 26 no 84 priekšlikumiem.

Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu (VAD) pamazām pieņemtu sabiedrībā, intervijā aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Kalniņš pieļauj, ka būs daļa jauniešu, kuri negribēs iet dienēt, tomēr galvenais uzdevums, uz kuru visai aizsardzības sistēmai ir jāiet, ir tādi apstākļi, lai jaunietis, ierodoties uz apmācību, neviltos.

Jāsaka skaidri un gaiši - valsts aizsardzības dienests (VAD) mums ir vajadzīgs, piektdien portāla "Delfi" diskusijā "Kara gads" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Viņš skaidroja, ka VAD jāatjauno tāds, kāds tas bija līdz 2007.gadam, lai būtu daudz vairāk cilvēku, kuri prastu vajadzības gadījumā apieties ar ieročiem.

Saeima ceturtdien, 16.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi. Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā plānots šī gada 1.jūlijā. Likuma projekts paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi - vīrieši - gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus. Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.