Ja Īrijas valdība budžetā ieviestu vairākus pasākumus, kas izklāstīti šonedēļ, vidējais strādājošais varētu saņemt nodokļu samazinājumu gandrīz par 1000€ gadā, vēstī Independent.ie. Valsts izdevumu ministrs Michael McGrath ir nācis klajā ar iespējamu budžeta paketi 1,8 miljardu eiro apmērā, kas paredz ienākumu nodokļu un sociālo iemaksu (USC) samazināšanu, kā arī nodokļu kredītu palielināšanu.

Ministru kabinets turpina apspriest enerģijas taupīšanas plānu valsts sektoram, budžetu un ES priekšlikumus par nodokļu samazinājumu elektroenerģijas cenu samazināšanai, ziņo RTE. Tiek lemts arī par iespēju mājsaimniecībām piešķirt otrreizēju kredītu, lai kompensētu straujo enerģijas cenu pieaugumu.

Latvijas valdība šodien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā. Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī.

Darba attiecību komisijā (WRC) vakar atsākās sarunas par atalgojumu valsts sektorā, vēstī RTE. Jūnijā uzsāktās sarunas beidzās bez vienošanās, jo arodbiedrības un darbinieku asociācijas noraidīja algu palielinājumu par 5% divu gadu laikā, norādot, ka tas ievērojami atpaliek no inflācijas.

Koalīcijas partijām ir pretēji viedokļi par darba meklētāja pabalsta (jobseeker’s allowance), kas tagad ir 208 € nedēļā, palielināšanu nākamā gada budžetā, raksta Independent.ie. Fine Gael neuzskata, ka bezdarbnieka pabalsts būtu jāpalielina, bet Fianna Fáil un Zaļā partija atbalsta labklājības maksājumu palielināšanu.

Vakar Īrijas valdība ir izturējusi neuzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi opozīcijas partija Sinn Féin, ziņo RTE. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam nobalsoja 85 parlamenta (Dáil) deputāti, bet pret bija 66 parlamentārieši. Sinn Féin pašreizējai koalīcijas valdībai pārmeta, ka tā nav spējusi atrisināt veselības aprūpes un mājokļu jautājumus, kā arī nav pienācīgi risinājusi dzīves dārdzības pieaugumu.

Vicepremjers Leo Varadkar ir norādījis, ka Īrija ir gatava īstenot ārkārtas rīcības plānus, ja tuvākajos mēnešos radīsies problēmas ar degvielas piegādi, ziņo The Journal. Viņš tomēr piebilda, ka nedomā, ka šie plāni būs jāīsteno un ka līdz šim galvenā problēma ir bijusi degvielas cena, nevis piedāvājums.

Vicepremjers Leo Varadkar ir paudis uzskatu, ka Īrija spēs pārvarēt Covid-19 “vasaras vilni”, neatjaunojot ierobežojumus, ziņo Irish Examiner. Savukārt Veselības parūpes dienesta (HSE) galvenais klīniskais darbinieks Dr Colm Henry ir izteicis bažas par gadījumu skaita pieaugumu, ko lielā mērā nosaka Omicron apakšvarianti BA.4 un BA.5, kas veido 70% no visiem inficēšanās gadījumiem.

Valdība ir paziņojusi par plāniem pašreizējo minimālo algu 10,50 eiro stundā ar nākamo gadu aizstāt ar iztikas minimuma atalgojumu jeb Living Wage, ziņo RTE. Tās lielums tiks noteikts 60% apmērā no vidējās algas gadā, un 2022. gadā tas būs EUR 12,17 € stundā. Vicepremjers Leo Varadkar par to konsultēsies ar dažādām ieinteresētajām pusēm, tostarp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju grupām, arodbiedrībām un plašāku sabiedrību.

Saskaņā ar jauniem tiesību aktiem, kas iesniegti Ministru kabinetā, vecākiem līdz pat piecām dienām būs atļauts neierasties darbā, lai rūpētos par slimiem bērniem, ziņo Independent.ie. Jaunais darba un dzīves līdzsvarošanas likums noteiks tiesības uz bezalgas atvaļinājumu ikvienam strādājošajam, kam tas nepieciešams, lai rūpētos par ģimenes locekli.