Aizsardzības ministrija, iespējams, piedāvās iespēju tuvākajos gados ārvalstīs dzīvojošos jauniešus valsts aizsardzības dienestā (VAD) nemaz neiesaukt, trešdien pieļauts Saeimas komisijā. Pārējas perioda beigas aizsardzības dienestam ir plānotas 2027.gada 31.decembrī.

Šodien, 22.septembrī, Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likuma un ar to saistīto likumu projektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu ar 2023.gada janvāri.

Aizsardzības resors ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piemērs individuālu pieeju iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā (VAD), otrdien pēc valdības sēdes norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), atzīstot, ka neesot jēgas iesaukt dienestā saikni ar Latviju zaudējušu jaunieti. Attiecībā uz jauniešiem, kuri nupat beiguši skolu un, iespējams, vēlētos studēt ārzemēs vai braukt uz ārzemēm citu iemeslu dēļ, aizsardzības resors piedāvāšot iestāties Zemessardzē vai arī šo dienestu uz kādu laiku atlikt.

Otrdien, 20. septembrī, Latvijas Ministru kabinets apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likuma un ar to saistīto tiesību aktu projektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu ar 2023. gada janvāri. Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Šā gada 23. septembrī plkst. 14.00 pēc Latvijas laika notiks kārtējā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde. Sēdes darba kārtībā iekļauts šobrīd tik aktuālais Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides Latvijā jautājums, tādēļ piedalīties sēdē un uzrunāt gan sēdes dalībniekus, gan klausītājus aicināts Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Latvijas valdība šodien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā. Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī.

Tieslietu ministrija (TM) atšķirībā no Aizsardzības ministrijas (AM) rosina noteikt maigāku atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta (VAD). AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem.

Valsts aizsardzības dienestā (VAD) iesauktajiem atlases procesā būs līdzvērtīgas fiziskās sagatavotības prasības kā profesionālajā dienestā, kas nozīmē, ka rekrūšiem būs jāprot trīs vingrinājumi - atspiešanās, skrējiens un vēdera preses vingrinājums, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Pilsoņiem, kuri ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam (VAD) un nav to izpildījuši, personu apliecinošu dokumentu izsniegs ar derīguma termiņu tikai līdz 26 gadu vecumam, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais likumprojekts. AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība un norise un atbildība.

Valsts aizsardzības dienestā (VAD) plānots iesaukt arī Latvijas dubultpilsoņus, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā (AM). Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, ieguvis citas NATO dalībvalsts pilsonību, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību, pilsonība saglabājas.