Domājams, ka daudzi jau zina stāstu par leģendāro kuģi Volo, kas 1948.gada 6.jūlijā slepus izbrauca no Zviedrijas, lai dotos pāri Atlantijas okeānam un nogādātu drošībā latviešu kara bēgļus, taču uz visiem laikiem iestrēga Īrijā. Izrādās, ka Volo nav bijis vienīgais un līdzīgu gadījumu pēc Otrā pasaules kara nav bijis mazums.

Ceturtdien, 9.maijā, plkst. 18.00 Latvijas vēstniecības Īrijā telpās - 23 Fitzwilliam Place, Dublin 2 būs iespēja noklausīties Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāja Dr. hist. Toma Ķikuta referātu par latviešu diasporu - latviešu 19.gs.-20. gs. sākuma migrācijas virzieni, kā arī pārrunāt citus Latvijas vēstures jautājumus.

Līdz šim tika uzskatīts, ka Īrijā jaunās diasporas pirmā latviešu organizācija tika veidota ap 2005. - 2006.gadu, kad līdzās tai parādījās arī latviešu nedēļas nogales skoliņa, koris un deju kopa. Vācu luterāņu draudzes mācītāja Lutherhaus arhīvos Dublinā tikko uzietie finanšu dokumenti rāda, ka jauniebraucēju pirmā latviešu pašorganizēšanās Zaļajā salā ir sākusies agrāk, jau 2004.gadā.

Īrijas un Latvijas ceļi uz valstisko neatkarību tiek salīdzināti itin bieži. Ne reti jau atzīts, ka vēsturisko notikumu secība abās ir visai līdzīga. Tiesa gan, Latvija šo ceļu pieveica ātrāk, bet Īrijai nācās pacīnīties ilgāk. Šoreiz palūkosimies, kādi notikumi risinājās Zaļajā salā laikā, kad Baltijas jūras krastā tika proklomēta Latvijas Republika un kādas saites tolaik saistīja Latviju ar Īriju.

Vēsturnieks Sems MakGrats (Sam McGrath) kopā ar vēl diviem īru autoriem šogad ir sagatavojis un izdevis otro īru vēstures dokumentālo stāstu krājumu sērijā “Come here to me”. Mums, latviešiem, šī grāmata ir īpaša ar to, ka tajā iekļauts arī stāstījums par Konrādu Pētersonu – inženieri un revolucionāru.

Dzīvojot citā zemē, pati par sevi saprotama ir vēlme uzzināt vairāk par mītnes zemes vēsturi, kultūru un tradīcijām. Vienu no šādām iespējām, pie tam - bez maksas, piedāvā Ulster muzejs, kas atrodas Belfāstā (Stranmillis Road), Ziemeļīrijā. Ulster muzejs ir lielākais muzejs Ziemeļīrijā, ar aptuveni 8000 kvadrātmetrus plašām telpām.

Šajās dienās portāla baltic-ireland.ie redakcija saņēma vēstuli no kādas sievietes, kuras pūlas uzzināt sava, no paaudzes paaudzē mantotā, gredzena (attēlā) vēsturi. Ingai Bersonei ir 43 gadi un viņa dzīvo Jūrmalā, Latvijā. Savā vēstulē sieviete stāsta par to, kā dzimtas gredzens nonācis pie viņas, un par saviem pagaidām ne visai veiksmīgajiem pūliņiem rast atbildes.

31. martā Balinaslo (Ballinasloe) Galvejas grāfistē bibliotēkā Latvijas vēstnieks Īrijā Dr Gints Apals ar priekšlasījumu par Latvijas vēsturi atklāja izstādi "Latvijas traģēdija.1941". Pasākumā piedalījās Galvejas grāfistes padomes priekšsēdētāja Mary Hoade, pilsētas domes locekļi, bibliotēkas vadītājs Peter Rabbitt, vietējās sabiedrības pārstāvji.

Izstāde ar nosaukumu “The Latvian Tragedy” apceļo Īrijas pilsētas. Pavisam nesen tā bija skatāma Slaigo, tagad Longfordā, bet Galvejā vēl tikai būs. Latvijas vēstniecība izstādi piesaka šādi: ""Latvijas traģēdija. 1941" ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas Īrijā. Tā atspoguļo Latvijas vēstures traģiskos notikumus un veltīta šajos notikumos cietušo Latvijas iedzīvotāju piemiņai. Centrālā tēma izstādē ir deportācijas un holokausts, taču akcentēti arī citi svarīgi 1941. gada notikumi.”

2013. un 2014. gadā, ciemojoties ASV, konkrēti Merilendas štata pilsētā Vašingtonā, radās iespēja iepazīties ar daudziem latviešiem no pirmās emigrācijas. Kā ārpus Latvijas jeb, konkrētāk, Īrijā dzīvojošam, bija interesanti uzzināt, kā letiņi, kuri tolaik nonāca Amerikā vai Kanādā, sāka savu dzīvi, kā mācījās, būvēja savas baznīcas, cēla saieta jeb latviešu namus, veidoja draudzes, biedrības, bibliotēkas.